LU fonds saņēmis novēlējumā 500 000 kanādiešu dolāru

Kā informēja LU fonda komunikācijas speciāliste Laine Dobulāne, Lapuķa novēlējums paredz atbalstīt bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studentus, kuri pēc studiju beigšanas kalpotu par mācītājiem Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzēs vai strādātu par reliģijas (ticības) mācības skolotājiem skolās Latvijā.

Pieteikšanās Lapuķa piemiņas stipendijām ilgs no 29.augusta līdz 29.septembrim, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu mājaslapā "www.fonds.lv". Šajā akadēmiskajā gadā stipendijās paredzēts izmaksāt 15 900 latus, paredzot stipendijas Teoloģijas fakultātes bakalaura 1.kursa studentiem - 2300 latus akadēmiskajā gadā, bakalaura programmas studentiem no 2.kursa - 3300 latus akadēmiskajā gadā, maģistriem - 4800 latus akadēmiskajā gadā un doktorantiem - 5500 latus akadēmiskajā gadā.

"Man ir patiess prieks, ka Lapuķa dāsnais novēlējums, pateicoties Hamiltonas Kristus draudzes rūpēm, būs pieejams LU Teoloģijas fakultātes studentiem. Dzīvodams īsta kristieša dzīvi, Lapuķis vēlējās, lai viņa pārliecība turpina dzīvot arī tad, kad viņš jau aizgājis. Tagad to piepildīs Lapuķa stipendiāti, kas, pateicoties viņa piemiņas stipendijai, varēs piepildīt arī savus sapņus - kalpot baznīcās un mācīt skolās," sacīja LU fonda direktore Laila Kundziņa.

Lapuķis dzimis 1913.gada 28.martā Skrundā namsaimnieka Jura Žaņa un mājsaimnieces Šarlotes Minnas Lapuķu ģimenē. Kristīts Skrundas luterāņu draudzē. Žanis bija vecākais dēls ģimenē, 1921.gada 1.janvārī piedzima brālis Ansis Lapuķis, kas kritis Austrumu frontē 1942.gada 14.augustā un apglabāts Lestenes kapos.

Lapuķis audzis diezgan pārticīgā ģimenē - lauksaimniecības uzskaites dati liecina, ka vecsaimniecības "Jēkaupiņi-Lapuķi" kopējā platība bija 240 pūrvietas, kur ietilpa gan aramzeme, gan sējamplatība, tāpat piederēja mājlopi, bez ģimenes locekļiem tika algoti arī trīs strādnieki.

Lapuķis 1928.gadā pabeidzis Nīkrāces pamatskolu. 1934.gadā turpinājis izglītoties un iestājies Aizputes apriņķa Cīravas mežsaimniecības skolā, ko pēc diviem gadiem sekmīgi absolvējis. Tajā pat gadā viņu iesauca karadienestā.

1936.gada 1.maijā sāka dienestu Neatkarības rotā, bet pēc trim nedēļām viņu piekomandēja Instruktoru rotai kursu iziešanai. 10.oktobrī kursus pabeidza ar augstāko novērtējumu, saņēma paaugstinājumu dienesta pakāpē - no dižkareivja kļuva par kaprāli.

1937.gada 31.maijā sāka pildīt virsmežsarga vietas izpildītāja pienākumus II Ventspils mežniecībā. Savukārt 1938.gada 12.maijā saņēmis paaugstinājumu un kļuvis par virsmežsargu. Lapuķis tika uzskatīts par īpaši vērtīgu darbinieku, ko pierāda fakts, ka 1944.gada 23.martā viņam izsniedza UK karti jeb neaizstājamības apliecinājumu, kas atbrīvoja no iesaukšanas kara dienestā un piešķīra neaizvietojama darbinieka statusu. Pildot pienākumus, vairākas reizes saņēmis algas pielikumu par labu darbu.

Jau kara laikā izpaudās Lapuķa filantropijas iedīgļi - viņš piedalījies Tautas palīdzības rīkotajā ziedojumu vākšanā kā brīvprātīgais 1943. gada 24. oktobrī.

Prom no Latvijas viņš devās pēc 1944. gada 11. decembra, bēgļu gaitās devās kopā ar līdzgaitniekiem, ar kuriem kopā dzīvoja Hamiltonā (Kanādā) - Elmāru un Alīdi Emsiņiem.

Hamiltonas Kristus draudzes mācītājs Ivars Gaide atceras Lapuķi kā ticības un dziesmu draugu. Viņš piedalījies draudzes dibināšanā, bijis tās darbinieks un arī padomes loceklis, 30 gadus bijis korists un Kristus draudzes kora priekšnieks. Tāpat bijis kaislīgs makšķernieks un mednieks. Maizes darbs nebija viegls - kā lielai daļai iebraucēju bija jāstrādā fizisks darbs, Lapuķis strādāja ķieģeļu rūpniecībā.

Tāpat Lapuķim rūpējusi jauno teologu izglītība Latvijā. Mecenāts viņiem bija sniedzis atbalstu jau savas dzīves laikā un, atstādams novēlējumu, vēlējies, lai tas notiktu arī pēc viņa nāves, lai dzimtenē netrūktu garīdznieku.

Mecenāts Lapuķis mūžībā aizgāja 2008. gada 9. maijā latviešu aprūpes mājā "Kristus dārzs" pie Toronto, Kanādā.

LETA