Mākslas muzejā "Rīgas Birža" būs apskatāms Austrumu porcelāns no Nīderlandes

Mākslas muzejs "Rīgas Birža" piedāvās mākslas cienītājiem un plašai publikai unikālu porcelāna priekšmetu izlasi, kas veidota sadarbībā ar Nīderlandes ziemeļu provinces muzejiem Hroninherā un Prinsesshofā. Izstādes koncepcija veidota ar vēlmi paradīt Austrumu un Rietumu mijiedarbību keramikas nozarē 17. gadsimta garumā.

Ekspozīcijā būs izcili Ķīnas un Japānas porcelāna priekšmeti, kas tajā laikā ieplūda holandiešu tirgū un būtiski ietekmēja tālāko materiālās kultūras attīstību Nīderlandē un parējās Eiropas valstīs. Izstāde demonstrēs Delftas manufaktūras straujo uzplaukumu, ko izraisīja porcelāna priekšmetu trūkums tirgū, un ļaus saprast, kā tagad Eiropā labi zināmie zili baltie Delftas izstrādājumi kļuva tik slaveni.

Kopumā tiks eksponēti ap 140 meistardarbu no abu muzeju kolekcijām. Izstādē varēs novērtēt, kā viena otru ietekmēja Austrumu un Delftas priekšmetu dažādās formas un ornamenti. No plašāka redzesloka tā ilustrēs pasaules tirdzniecības un kultūras globalizācijas procesu 17. gadsimtā, kur Nīderlandei bija svarīga loma kā Austrumu un Rietumu sastapšanās vietai.

Pirmā ievērojamākā Ķīnas porcelāna partija, kas tika pārdota Nīderlandē, bija daļa no konfiscētas portugāļu kuģa kravas, ko izsolīja Midelburgā 1602. gadā. Lielie ienākumi rosināja tai pašā gadā dibināto Holandiešu Austrumindijas kompāniju (VOC) iekļaut porcelānu savos Āzijas preču iepirkumos.

Tas bija sākums tirdzniecībai ar Ķīnas, vēlāk arī Japānas porcelānu, kas ne tikai ļāva nopelnīt VOC, bet tālejoši ietekmēja holandiešu un visas Eiropas sabiedrību un kultūru. 17.gadsimta sākumā Ziemeļrietumeiropā Ķīnas porcelāns bija jaunums. Materiāls bija izturīgs, gluds, neporains un panesa augstu temperatūru. Pat lieli šķīvji bija salīdzinoši viegli un plāni. Kontrastējošais zilais dekors uz balta fona, kas bieži attēloja neparastus cilvēkus un dzīvniekus, ļāva ieskatīties eksotiskā zemē citā pasaules malā. Savukārt praktiskajām mājsaimniecēm porcelānu bija viegli mazgāt. Porcelāns bija ekskluzīvs, tā ražošanas process bija noslēpums, un, kaut arī bija mēģinājumi to atdarināt, Rietumos šo materiālu neizdevās izgatavot.

Buržuāzija, kas radās tā laika Nīderlandē, vēlējās demonstrēt savu stāvokli ar luksusa preču piepildītiem interjeriem un bija gatava maksāt par šo porcelānu. Drīz vien tas rotāja bagāto tirgotāju namus, tika likts uz pusdienu galdiem, demonstrēts uz skapjiem, kamīniem, paneļiem vai plauktiem. Holandieši mīlēja Austrumu porcelānu, un pat šodien antīkie izstrādājumi rotā daudzas privātmājas un tiek arī lietoti.

Porcelāns veiksmīgi sacentās ar keramikas produkciju, piemēram, majoliku, kas tika ražota Nīderlandē uz vietas. Rezultātā izsmalcinātākie un dārgākie majolikas veidi piedzīvoja strauju norietu, un tās ražotājiem bija jākoncentrējas uz lētākām versijām, dekorā bieži imitējot Ķīnas porcelānu. Viņiem izdevīgais mirklis pienāca ap 1640.gadu, kad Ķīnas porcelāns kļuva par deficītu. Ķīnas pilsoņu kari pārtrauca ražošanu un transportēšanu tādā mērā, ka VOC bija spiesta atteikties no regulāras porcelāna tirdzniecības. Holandes pieprasījumu apmierināja atdarinājumi jaunā keramikas tehnikā: fajansā. Tas ļoti atgādināja Ķīnas porcelānu, bija lētāks un tika apgleznots ar līdzīgu zilu dekoru uz balta alvas glazūras fona. Gandrīz viss jaunais fajanss tika ražots Delftas pilsētā, no šejienes nosaukums - Delftas fajanss.

Cits Ķīnas porcelāna deficīta rezultāts bija eksporta porcelāna tapšana Aritas cepļos Japānā. Šeit tika pasūtīts ķīniešu stila porcelāns, aizvietojot oriģinālos ķīniešu traukus un iegūstot tūlītējus panākumus.

Japāņu porcelānam bija liela ietekme Holandē un Eiropā, jo tam bija krāsains virsglazūras dekors, un tirgū ienāca pilnīgi jauns trauku klāsts, rotāts ar sarkano, dzelteno, zaļo un melno krāsu. Tas momentā kļuva populārs un tika augstu vērtēts Eiropā, bet joprojām bija ekskluzīvs savas dārdzības dēļ. Delftas fajansa industrija reaģēja uz šo procesu, un pēc neilga laika fabrikas sāka izgatavot krāsainas ķīniešu un japāņu stila imitācijas.

1684.gadā Ķīna atsāka ražošanu, un porcelāns atkal tika milzīgos apjomos eksportēts. Sortiments kļuva daudzveidīgāks, tajā parādījās jauni dekora veidi ar modernajām krāsainajām glazūrām, un cenas bija zemas. Tomēr savs noiets bija arī imitācijām no Delftas fajansa, īpaši ar daudzkrāsainām "Chinoiserie" stila kompozīcijām. Dažas fabrikas īpaši izcēlās, piemēram, "De Grieksche A", kas kļuva slavena ar inovatīvu dizainu.

Ap 1700.gadu holandieši varēja izvēlēties Ķīnas vai Japānas porcelānu, kopijas no Delftas fajansa ar zilām vai krāsainām glazūrām, kā arī "Chinoiserie" stilā apgleznotu Delftas fajansu. Šis plašais trauku klāsts tika arī eksportēts uz vairākām kaimiņvalstīm, kāpinot Eiropas interesi par Austrumiem un austrumniecisku modi. Šī reizēm pārsteidzošā Austrumu un Rietumu mijiedarbība, kas bieži atgādina dizaina un formu pingpongu, pārliecinās apmeklētāju par ļoti interesantu, agrīnu mākslas un dizaina globalizācijas piemēru.

Izstādes kurators un kataloga autors ir pasaulslavenais Austrumu eksporta porcelāna pētnieks, daudzu monogrāfiju autors, Leidenes Universitātes emeritētais profesors un Hroninhera muzeja vadošais zinātniskais kurators Kristiāns Jorgs.

LETA