Dīvainības Šlesera partijas deputātu kandidātu sarakstos

Kasjauns.lv ieskatu deputātu kandidātu listēs iesāk ar Šlesera Reformu partiju LPP/LC sarakstu vētīšanu. Šlesera partija, tāpat kā „Vienotība”, „Saskaņas centrs” un zaļzemnieki, pieteikuši maksimāli pieļaujamo deputātu kandidātu skaitu – 115.

Kaut arī partiju reitingi un aptaujas liecina, ka šobrīd Šlesera partija nepārsniegtu piecu procentu barjeru, tās līderis ir gana ambiciozs un paziņojis, ka vēlētāji jau pirmām kārtām balsos par viņu, nevis par Šlesera Reformu partiju LPP/LC. Ainārs Šlesers „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” paudis: „Esmu lūdzis sociologus veikt izpēti, un jāteic, ka manis paša reitings ir gana labs – 16% pilsoņu ir gatavi balsot par Šleseru.” Tikai jāteic, ka šāds sociologu pētījums konkrēti par Šlesera reitingu nav nekur publicēts.

Tajā pašā laikā jaunais partijas veidojums 11. Saeimas vēlēšanās startē ar jau „tradicionālām vērtībām”. Tad kad galvaspilsētā Rīgā „Latvijas ceļš” paktiski jau bija izjucis, par „Latvijas ceļa” bastionu kļuva Daugavpils. Arī šoreiz Latgalē tiek cerēts uz „Latvijas ceļa” paliekām, Latgales sarakstā par 1. numuru izvirzot aktīvo „ceļinieci” un kādreizējo Daugavpils domes priekšsēdētāju Ritu Strodi.

Nav kļūdījušies arī tie, kuri Šlesera politisko veidojumu joprojām dēvē par mācītāju partiju. Tajā var atrast veselu plejādi ar svēto vīru un sievu vārdiem – sākot no konservatīvajiem vecticībniekiem un beidzot ar harizmātisko „Jauno paaudzi”.

Partijas deputātu kandidātu sarakstos var atrast Rīgas Dieva Parādīšanās Pomoras Vecticībnieku draudzes padomes locekli un Latvijas Vecticības institūta direktoru Pjotru Aleksejevu, „Jaunās paaudzes” Ventspils draudzes mācītāju Inesi Grigoruku un Gulbenes „Jaunās paaudzes” ganu Rolandu Barču, Talsu baptistu draudzes mācītāju Aivaru Šķuburu, Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītāju Ainaru Baštiku, Varakļānu Romas katoļu draudzes padomes priekšsēdētāju Andreju Nagli, kā arī Šlesera dzīvesbiedri Inesi, kura kā savu nodarbošanos min „Lūgšanu brokastu” vadīšanu. Tāpat listēs iekļauti arī teologi, kuri tagad, pēc visa spriežot, labprātāk kalpošanu Dieva druvā ir nomainījuši ar rosīšanos politikas lauciņā, kā baptistu mācītājs Almers Ludviks un luterāņu mācītājs Jānis Šmits.

Pēc tam kad par Valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu, latviešiem galva galīgi sajuka, jo Latvijā ir 183 cilvēki ar šādu vārdu un uzvārdu. Arī Šlesera partijā tādu ir divi, tā ka partijniekiem vajadzētu rūpīgāk izskaidrot, kurš tad īsti ir viņu premjera kandidāts - vai ekspremjers un kādreizējais Rīgas domes vadītājs Andris Bērziņš, vai arī otrs sarakstos iekļautais Bērziņš – Rīgas domnieks un „Rīgas satiksmes” valdes loceklis?

Tāpat Šlesera partijas sarakstos ir vesels lērums sporta funkcionāru, Rīgas domes un Flika „Baltijas aviācijas sistēmu” darbinieku. Ja atminamies, ka Šlesers sevi dēvē par gana sportisku, bijis Rīgas vicemērs un ir „airBaltic” fans, tad par to gan nevajadzētu brīnīties.

Pārsteigums varētu būt tas, ka no politiskās aizmirstības tiek izrauti bijušie politiķi – gan kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, gan kādreizējais iekšlietu ministrs un Saeimas deputāts Dzintars Jaundžeikars un Siguldas eksmērs Tālis Puķītis. Pēdējie divi pašlaik darbojas privātbiznesā, taču Jurkāns nav pametis politisko darbību, tikai par to plašāka sabiedrība nav informēta. Jurkāns kopš pagājušā gada sākuma ir atbildīgs par eiroparlamentārieša, savulaik par valsts nodevību notiesātā Alfrēda Rubika („Saskaņas centrs”) sadarbību ar ārvalstīm. Tagad Šlesera partija vēlas, lai Jurkāns kļūtu par Latvijas ārlietu ministru.

Šlesers, protams, ir visodiozākā personība, kura skapī „skeletus” meklē gan KNAB, gan daudzi citi lielāka un mazāka mēroga izmeklētāji. Turklāt tieši Šlesers bija tā persona, kura vismaz formāli rosināja Zatleru atlaist Saeimu.

Nu tiek meklēti skeleti arī  citu Šlesera partijas deputātu kandidātu sarakstos. Par pirmo upuri ir kļuvusi Dagdas arodvidusskolas direktore Ināra Zavadska. Viņa, lūk, bez Izglītības un zinātnes ministrijas atļaujas pagājušajā mācību gadā vadījusi mācību stundas, pārbaudē konstatējis Izglītības kvalitātes valsts dienests, tādējādi parkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas. Zavadskai kā skolas direktorei no ministrijas vajadzēja izprasīt rakstisku atļauju, ka viņa var vadīt arī mācību stundas, bet to nav izdarījusi.

Zīmīgi, ka ministrijas pārbaude Dagdas arodvidusskolā ir notikusi pirms pāris mēnešiem, bet par tās rezultātiem Izglītības un zinātnes ministrija ir paziņojusi tikai tagad, kad publicēti deputātu kandidātu saraksti. Tas nozīmē, ka nesnaudīs arī citi „tautas kontrolieri” un par Šlesera partijas deputātu kandidātu nedarbiem vēl nāksies dzirdēt ne vienu jaunumu vien.

Slavēšanas vakars deputāta kandidātes Ineses Grigorukas vadītajā Ventspils draudzē: