Vīķe-Freiberga: Eiropa dalās dzīves svinētājos un strādniekos
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga 7.septembrī Vašingtonā, piedaloties "Atlantic Council" konferencē, uzsvēra, ka Eiropai joprojām trūkst vienotas identitātes un tā dalās tajā, kas vēlas svinēt dzīvi, un tajā, kas daudz strādā.
Runājot par Eiropu kopumā, Vīķe-Freiberga norādīja, ka vienotas identitātes problēma šajos 20 gados pēc dzelzs priekškara krišanas Eiropā nav zudusi vai pat ievērojami mazinājusies. Iepriekš dalījums bija vecajā un jaunajā Eiropā, tagad no vienas puses ir tā Eiropa, kas grib dzert vīnu, svinēt dzīvi, daudz brīvdienu, un no otras puses ir tā, kas daudz strādā, krāj līdzekļus.
"Arī tagad, tāpat kā pirms 20 gadiem, esam izaicinājumu priekšā, tikai izaicinājumi ir citi - ekonomika, banku uzraudzība, enerģētika, uz pasaules skatuves uznākuši daudzi citi lielie spēlētāji - Indija, Ķīna un citi -, Eiropai jāturpina darbs, lai atrastu kopēju valodu iekšienē, un šī kopējās valodas atrašana būs tikpat nozīmīgs solis un pavērsiens kā savulaik [Roberta] Šūmana paveiktais," norādīja Vīķe-Freiberga.
Konferencē par Ziemeļvalstu-Baltijas drošību "Nordic-Baltic security" tika pārspriesti nozīmīgākie stratēģiskie izaicinājumi Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona valstīm, kā turpmāk stiprināt reģionālo sadarbību un kā reģions var iegūt nozīmīgāku lomu transatlantiskajā un pasaules drošībā. Pasākuma laikā tika laists klajā rakstu krājums "Nordic-Baltic Security in the 21st Century: The Regional Agenda and the Global Role".
Tajā ir iekļauta informācija par Ziemeļvalstu-Baltijas drošību, tostarp par NATO lomu reģionā, enerģētikas drošībā un to, kā reģions var iegūt nozīmīgāku lomu transatlantiskajā sadarbībā ar ASV, NATO un Eiropas Savienību (ES).
Bijusī Latvijas Valsts prezidente konferencē uzstājās ar galveno runu, kurā atzina, ka notikumi pirms nu jau vairāk nekā 20 gadiem bija labākais pavērsiens, kas varēja notikt, jo pēc šiem notikumiem Padomju Savienība sabruka neticamā ātrumā. Berlīnes mūra krišana, Višegradas valstis, par to visi priecājās, un bažu nebija, bet par Baltijas valstīm neviens nebija pārliecināts pat Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā. Rietumvalstīs izskanēja doma, vai tikai šādi "lielais lācis" netiek par daudz raustīts aiz ūsām.
Politiķi Šūmani, kvalificētu juristu un Francijas ārlietu ministru laikā no 1948.gada līdz 1952. gadam, uzskata par vienu no vienotas Eiropas pamatlicējiem, liecina ES portālā publicētā informācija.
1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans iepazīstināja ar ciešākas sadarbības plānu, un no šā brīža katru gadu 9.maijā tiek svinēta Eiropas diena.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
