Briesmīgas atmiņas par Aivaru Lembergu

Tā kā Lembergs ir Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts, vēlētājiem ir interese arī par to, kā veidojusies viņa personība un ko viņš ir mēģinājis iemācīt citiem.

Portāla Kasjauns.lv rīcībā nonākušas bijušā ventspilnieka Andra (vārds mainīts; redakcijai ir zināma viņa patiesā identitāte) skolas gadu atmiņas. Andris mācījies klasē, kuru skolojis tagadējais ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Vīrieša stāsts atklāj plašākai sabiedrībai līdz šim mazāk zināmas detaļas par Lemberga personības un rakstura šķautnēm.

Komjaunatnes funkcionārs sāk strādāt skolā

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Aivars Lembergs kļuva par Ventspils komjaunatnes komitejas 2. sekretāru. Acīmredzot vēlēdamies būt tuvākā saskarē ar „padomju komunistisko jaunatni”, 1978./1979. mācību gadā viņš sāka strādāt par algebras un ģeometrijas skolotāju Ventspils 4. vidusskolā. Diez ko spīdoši gan komjaunatnes funkcionāram neveicās - viņš tur nostrādāja tikai mācību gada otro pusgadu. Lembergs esot bijis netalantīgs skolotājs, no kura baidījās un kuru neieredzēja, teic viņa kādreizējie audzēkņi.

Bijušā skolēna Andra atmiņas par skolotāja Lemberga pedagoga gaitām nav no tām saldākajām. Lemberga pedagoģiskās metodes klasei sagādājušas emocionālas pārestības un pazemojumus, viņš atceras. Tas, ka nākamais Ventspils mērs, toreiz dedzīgs komjaunietis, gandrīz visai klasei algebrā liecībā salika divniekus, vēl ir sīkums, atminas Andris. „Kad nesapratu matemātiku, viņš manu galvu sita pret tāfeli. Bet kādu piesmietu pamatskolas skolnieci klasesbiedru priekšā publiski nosauca par mauku...”

„1978. gadā mācījos 7. klasē. Toreiz algebru un ģeometriju mums mācīja nevis skolotājs, bet gan arhitekts – Atis Pabērzs. Viņš bija apbrīnojams cilvēks, bet skolotājs „nekāds” – nu, neko nevarēja iemācīt. Tāpēc mūsu klase „sacēlās” un pieprasīja citu skolotāju. Un tā nu mums atsūtīja Lembergu,” stāsta bijušais ventspilnieks.

„Īsti nevaru pateikt, kas viņš toreiz bija, zinājām vienīgi to, ka viņš ir no partijas komitejas. Cilvēks ar hūtīti. Jā, jā – viņš jau toreiz nēsāja hūti. Atceros, toreiz Lembergs bija cilvēks manā augumā (7. klasē biju pusaudžu garumā 1,50-1,55 cm garš). Taču klasē Lembergs nāca ar tādu lielu pārākuma apziņu.

Atminos, reiz viņš stundā no kabatas izņēma elektronisko kalkulatoru, kas toreiz bija drausmīgs retums, un izrēķināja, cik procentu skolēnu nav klasē. Pēc izrēķināšanas viņš ar lepnumu paziņoja, ka klasē procentuāli nav tik un tik skolēnu.”

„Ar Lembergu kā skolotāju vispār nebija iespējams sarunāties un uzdot neskaidros jautājumus. Toreiz mācību vielā bija trigonometrija un tā tālāk, - lieta. no kuras es galīgi neko nesapratu. Viņš parasti uz tāfeles „uztaisīja” smuku trigonometrisko funkciju un uzdeva mums kādu uzdevumu, lai mēs kaut ko aprēķinātu. Man tas nekad neizdevās.

Arī citiem neizdevās. Tomēr mūsu klasē bija tāds puisis – Rolands, tiešām brīnumbērns. Viņam vienīgajam izdevās, pārējiem – ne.

Atceros kādu īpašu gadījumu, kas saistīts ar mani. Kā jau teicu, no tām trigonometrijas funkcijām ne vella nesapratu. Mājas „taisīju” tās funkcijas, taču man nesanāk tā smukā līkne. Es saprotu, ka viss ir galīgā dimbā. Otrā dienā es, kā jau godīgs puika, gaidu Lembergu pie skolas durvīm, lai viņam pirms stundas pateiktu, ka man mājas darbs nav sanācis, jo es neko nesapratu.

Sagaidu Lembergu, bet viņš kā vienmēr steidzīgs, skrien pa trepēm un saka: „Lab, lab, iesim klasē...”

Tur, klasē, mani izsauc pie tāfeles, un viņš saka: „Nu, ko tu tagad nesaprati?” Es vārgā balstiņā mēģinu kaut ko teikt, bet neizdodas... Viņš man liek to funkciju zīmēt uz tāfeles, bet es ne vella nesaprotu. Un tad viņš teic: „Un, redz, šitais nesaprot.” Paņem mani aiz kakla un ar galvu grūž tāfelē: „Ko tu nesaprati, ko tu nesaprati, ko tu nesaproti?” Un es nesaprotu vēl vairāk...

Viņš mācēja mūs „noturēt” līdz pēdējam momentam, lai pieradītu, ka mēs neko nesaprotam. Viņš visus pēc kārtas izsauca pie tāfeles, neviens nezina atbildes, un tad viņš saka: „A Rolands atbildi zina!” Nu, protams, ka viņš zināja, jo Rolands bija superpuika. Tā nu pēc tam skolotājs varēja paziņot: „Nu, re, bet jūs visi pārējie esat stulbeņi!”

Tā bija viņa mācību mode jeb metodika - visus nolīdzināt līdz pēdējam un tad parādīt, ka ir kāds, kas kaut ko zina,” atceras Lemberga bijušais skolnieks.

Mētājis piezīmes par bērnu apģērbu un izskatu

„Lembergs kā aktieris bija ļoti profesionāls. Ar pildspalvu vilka pa skolēnu sarakstu klases žurnālā un „zīlēja”: „Nu kur man apstāsies pildspalva. Te! Nu, tad lūdzu…”

Tajā brīdī visi pārējie atviegloti nopūtās: „Uff…”, ka viņus neizsauca.

Bet to nelaimīgo izsauc pie tāfeles. Un tad sākās! Tas cilvēks, protams, neko nesaprot, ko no viņa prasa. Viņš jau tāpat ir uztraucies par to, kādu jautājumu viņam uzdos. Bet, kamēr bērns nonāk līdz tāfelei, viņš jau ir pazemots. Nu, piemēram, tā – Lembergs komentē: „Nu jā, jā - es redzu, kā jau tu nāc, nu, ko tad tu vakar darīji, ka tu šitā nāc? Ai, un kā tu esi apģērbies…” Nu kaut kā tā… Cilvēks, kamēr atnāk līdz tāfelei, jau ir apbārstīts ar dzēlīgām piezīmēm un pazemots.

Viņam īpaši patika runāt par apģērbu un izskatu. Jau tolaik Lembergs pats bija perfekti ģērbies, tur vārdam nav vietas. Tāpēc jau viņam par to arī laikam patika runāt,” savās atmiņās dalās Andris.

„Mūsu klasē bija viena meitene, kurai bija jāpiedzīvo drausmīgs pazemojums - viņu izvaroja. Kā jau mazā pilsētā, visi to it kā zināja, bet klusēja. Bet Lembergs speciāli klasē teica: „Nu, piecelies, mauka. Ko tu darīji?”

Man tas baigi sāpēja. Tajā brīdī domāju: „Nu ak, Dievs, kāpēc?” Meitenei jau tā visu laiku tika šausmīgi „braukts” virsū. Aizmirsu, ko viņa tobrīd pateica, bet meitene vienkārši izgāja no klases. Mēs, pārējie, bijām tādi kā nospiesti, mēmi. Meitenes skolasbiedri par to Lembergu gribēja pamatīgi iekaustīt.

Divas klases augstāk mācījās mans vecākais brālis, kuram es visu laiku sūdzējos par Lembergu. Brālis bija tādā kā „skolas bandiņā”, un viņš man teica: „Nu, sadosim Lembergam pa purnu.”

Pa purnu jau nesadeva, bet Lembergu gan pamatīgi sabaidīja. Kad viņš gāja ārā no skolas, pie tās stāvēja mans brālis ar savu „bandiņu” un runāja tieši tāpat, kā skolotājs Lembergs sacīja mums: „Nu, re, kur sīkais vecis iet! Nu, iedodam pa purnu!”

Kā Lembergs metās prom, kā viņš laidās! To vajadzēja redzēt...

Pusgadu Lembergs skolā nostrādāja. Man jau liekas, ka mēs viņu izmetām, bet īstenībā laikam skolas vadība saprata, ka nevar šo cilvēku skolā turēt, jo viņa dēļ bija briesmīga nesekmība. Tam nabaga Rolandam vienīgajam bija piecnieks, visiem pārējiem – visai klasei bez izņēmuma – divnieki. Domāju, ka skolas vadība Lembergam palūdza: „Ej prom!”,” sava stāsta noslēgumā teic Andris.

Skolotājs: „Par Lembergu sūdzību nebija”

Ventspils 4. vidusskolas latviešu valodas skolotājs Juris Neimanis sarunā ar portālu Kasjauns.lv atminas, ka Lembergs „kādu ļoti īsu brīdi” esot skolā piestrādājis par algebras un ģeometrijas skolotāju. Tas nav bijis ilgāk par gadu.

„Skolā trūka skolotāju, un mēs meklējām aizvietotājus. Lembergs toreiz strādāja partijas komitejā, bija instruktors ekonomists un varēja uz kādu laiku aizvietot pedagogu,” saka Neimanis. Jautāts, vai Lembergs kā skolotājs savu darbu pildīja apmierinoši, Neimanis lakoniski nosacīja: „Nekādu sūdzību nebija.”

Kasjauns.lv lūdza arī pašam Lembergam komentēt viņa kādreizējā skolnieka Andra neglaimojošos izteicienus un atminēties savas pedagoga gaitas. Lembergs visu Andra stāstīto nosauc par meliem. Savā atbildē portālam Kasjauns.lv Lembergs raksta:

 „Aizraujoši, ka vairāk nekā 30 gadus pēc manas īsās skolotāja karjeras beigām un – kāda absolūti ticama sagadīšanās! – tieši pirmsvēlēšanu retorikas karstumā parādās šādi anonīmi stāstiņi. Diemžēl viss liecina par to, ka šis „drosmīgais” biedrs pēkšņi atguvis atmiņu, acīmredzot kādu komerciālu interešu vadīts.

Nenoliedzu, gluži otrādi – pat lepojos, ka tiešām īsu brīdi strādāju skolā, biju jaunais speciālists, kura sniegumu un spējas skolotāja amatā tajā laikā stingri kontrolēja izglītības uzraudzības iestādes. Godīgi sakot, ir pretīgi lasīt tās jēlības un melus, ko it kā „atcerējies” anonīmais informators.”

Kasjauns.lv gan norāda, ka atklāt savas skolas laika atmiņas portālam Kasjauns.lv Andris izlēma jau vairākus mēnešus iepriekš, kad vēl nebija zināms, ka gaidāmas Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Lembergs bija stingrs

Par laiku, kad algebru un ģeometriju mācījusies pie Lemberga, atmiņās ar Kasjauns.lv dalījās arī cita viņa bijusī skolniece, tagad notāre Gija Zablovska. To, ka Lembergs bija stingrs skolotājs, kurš mēdza arī „parāties”, viņa atzīst, taču to, ka pedagogs ir ņirgājies par izvarotu meiteni, kā stāstīja Andris, Zablovska gan noliedz.

„Lembergs bija stingrs skolotājs. Viņš mums lika stundās mierīgi sēdēt, mēdza arī parāties. Bet to izvaroto meiteni neatceros, mūsu klasē tādas nebija. Ja šāda izvarošana būtu notikusi, tad tas būtu ne tikai pilsētas, bet pat visas valsts skandāls, par kuru visi zinātu. Es gan neko tādu nezinu.”

Zablovska arī atklāja, ka viņai matemātika ne sevišķi padevās un Lembergs viņas zināšanas novērtēja ar ne tām labākajām atzīmēm. „Sekmēs nebiju spoža, jo man matemātika nepatika, un es to nesaprotu. Arī tagad man matemātika nepatīk. Nevaru teikt, ka Lembergs visiem pēc kārtas lika nesekmīgas atzīmes. Piemēram, manai solabiedrenei, kurai matemātika padevās, atzīmes bija izcilas.”