Politologs Ījabs: koalīciju visdrīzāk veidos ZRP, „Vienotība” un VL-TB/LNNK
"Vienotība", ZRP un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), bet opozīcijā paliktu gan vēlēšanu uzvarētāja "Saskaņas centrs" (SC), gan neveiksminiece ZZS, atzina politologs Ivars Ījabs.
Atbilstoši aģentūras LETA vēlētāju aptaujas datiem, SC Saeimā iegūtu 30 mandātus, "Vienotība" - 22, ZRP - 21, VL-TB/LNNK - 15, bet ZZS - 12. Neviena cita partija saskaņā ar aptaujas datiem nav pārvarējusi 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā.
Šīm trijām partijām - "Vienotībai", ZRP un VL-TB/LNNK - kopā varētu būt diezgan daudz mandātu - 58 -, tādēļ kopēja koalīcijas veidošana izklausās reāla. Tomēr, lai runātu par koalīciju, vispirms vajadzētu sagaidīt ievēlēto cilvēku uzvārdus, īpaši no "Vienotības" un ZRP, jo no šī faktora varētu būt atkarīgas dažādas variācijas, atzina politologs.
Ījabs norādīja, ka pie šāda mandātu sadalījuma SC un ZZS esot reālas iespējas palikt opozīcijā. "Runājot par SC, ir tradicionāli, ka latviešu partijas viņus neņem koalīcijā principa pēc," skaidroja eksperts.
Pēc viņa domām, ZZS būtu reāli iekļūt koalīcijā, ja tai būtu vismaz 20 vai vairāk mandātu, bet ar 12 deputātiem šis politiskais spēks pēc ilgiem laikiem varētu nokļūt opozīcijā. "Tad varētu redzēt, cik pamatoti bijuši izteikumi, līdzšinējo valdību reformas traucējusi tieši ZZS un Aivars Lembergs," piebilda Ījabs.
Politologs gan aicināja sagaidīt oficiālos vēlēšanu rezultātus, jo tie var atšķirties no aptauju datiem un tāpēc var notikt arī pārsteigumi, piemēram, parlamentā tomēr varētu iekļūt Šlesera reformu partija LPP/LC, kura pēc aptaujas datiem nav pārsniegusi 5% barjeru.
Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi SC, "Vienotība" un ZRP, liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.
Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušu cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju "Vienotību" nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%.
Par VL-TB/LNNK nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par ZZS - 11,61% vēlētāju.
Par Šlesera reformu partiju LPP/LC balsojuši 2,64% aptaujāto vēlētāju, par "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - 0,49%, Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) - 0,4%, Pēdējo partiju - 0,38%, "Tautas kontroli" - 0,31%, "Par prezidentālu republiku" - 0,29%, "Kristīgi demokrātisko savienību" - 0,25%, savukārt vismazāko atbalstu guvusi partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām", kura saņēmusi 0,09% aptaujāto vēlētāju balsu.
0,96% aptaujāto norādīja, ka vēlēšanās ir piedalījušies, bet nav nobalsojuši, proti, urnā iemetuši nederīgu vēlēšanu zīmi, piemēram, tukšu aploksni, vai arī tikai reģistrējušies, bet nebalsoja.
"Saskaņas centram" vislielākais atbalsts bijis Rīgā, kur tas saņēmis 37,51% aptaujāto cilvēku balsu, un Latgalē, kur par to nobalsojuši 46,95%. Par "Vienotību" visvairāk balsots Vidzemē, kur par to balsojuši 27,26% aptaujāto, savukārt ZRP visvairāk atbalstītāju bijis Zemgalē un Kurzemē, kur par to nobalsojuši attiecīgi 24,23% un 26,26% aptaujāto balsotāju.
Kopumā tika aptaujāti 7045 vēlētāji, no kuriem derīgas atbildes sniedza 5538 vēlētāji, bet neatbildēja 1507 vēlētāji.
Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa iztaujāja nobalsojušos pilsoņus visos Latvijas novados. Intervētāji bija sastopami pie 70 iecirkņiem gan pilsētās, gan novados.
Aptaujā iegūtie dati nav oficiālie rezultāti, tomēr dod ticamu priekšstatu par to, kāds būs vēlēšanu iznākums un kuru partiju deputāti tiks ievēlēti Saeimā, norāda ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis.
Nosakot iecirkņus, pie kuriem tiks veikta aptauja, tika ņemts vērā reģistrēto vēlētāju skaits vēlēšanu apgabalos, atsevišķos iecirkņos, iepriekšējo vēlēšanu pieredze, aktivitātes rādītāji dažādos vēlēšanu dienas laikos un citi kritēriji.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
10.Saeimā deputātu vietas ieguva piecu partiju un to apvienību saraksti. Pirms gada notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās par "Vienotību" nobalsoja 31,219% vēlētāju, SC - 26,037%, ZZS - 19,681%, VL-TB/LNNK - 7,667%, partiju apvienību "Par labu Latviju" (PLL) - 7,652%, PCTVL - 1,434%, "Ražots Latvijā" - 0,971%, Pēdējo partiju - 0,876%, "Par prezidentālu republiku" - 0,736%, "Atbildība - sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība" - 0,636%, "Tautas kontroli" - 0,414%, Kristīgi demokrātisko savienību - 0,361%, bet "Daugava - Latvijai" - 0,172%.
"Vienotība" toreiz ieguva 33 vietas Saeimā, SC - 29, ZZS - 22, bet VL-TB/LNNK un PLL katra pa astoņām vietām.
LETA/Foto: LETA
