Zviedru žurnālists: vēlēšanās izpaužas būtiskas Latvijas problēmas

"Latvija it kā ekonomiski sākusi iet augšup, bet tā joprojām ir ievainojama. Tad pēkšņi valsts prezidents ierosina parlamenta atlaišanu, brīdī, kad ekonomikai vajadzētu stabilu valdību. Priekšvēlēšanu kampaņa un tagad pēc vēlēšanu provizoriskiem rezultātiem atkal parādās jau sen zināmais apstāklis, ka latvieši un krievi netiek viens ar otru galā. Bet it kā abām kopienām vajadzētu sadarboties politikā. Tādēļ man ir interesanti, kā tas viss beigsies," Bengtsons teica sarunā ar biznesa portālu ''Nozare.lv''.

Zviedru žurnālists, kas vēlēšanu dienā atradās Rīgā zviedru ziņu aģentūras "Tidningarnas Telegrambyran" (TT) uzdevumā, pirmo reizi apmeklējis Baltijas valstis jau 1973.gadā, kad aizbraucis uz toreizējo padomju Igauniju. Viņš sācis intensīvāk rakstīt par Baltijas valstīm pēdējos desmit gados, kad pamanījis zviedru mediju intereses mazināšanos par reģionu.

"Kopš 90.gadiem, kad šeit biežāk apgrozījās zviedru korespondenti, interese par Baltijas valstīm un to sabiedrībām ir mazinājusies. Manuprāt, ir svarīgi saprast kaimiņus, kas Zviedrijai ir tepat blakus, bet arī savā ziņā "tālu prom" savā vēsturiskajā pieredzē un ekonomiskajā attīstībā," teica Bengtsons.

Bengtsons atturējās izteikt īpašu personīgu viedokli par vēlēšanām un Latvijas politiskiem procesiem, jo kā žurnālistam viņam ir jāatspoguļo fakti un dažādu pušu viedokļi. Tomēr savā vēlēšanu aprakstā, ko publicēja TT un ko pārpublicēja daudzas zviedru avīzes, Bengtsons raksturoja "uzvarētāju" "Saskaņas centru" (SC) kā "sociāldemokrātisku opozīcijas partiju", balstoties uz SC publiskoto ekonomisko politiku. Tikai raksta daļā, kur viņš cenšas padziļināti skaidrot politiskos procesus, Bengtsons norāda, ka partiju strīdos arī figurē pretrunas starp krieviem un latviešiem.

Jau rakstīts, ka ārzemju mediji dalās, aprakstot SC. Daļa to sauc par "krievu partiju" vai "Krievijai draudzīgu partiju", bet citi norāda uz tās nedaudz kreiso ekonomisko politiku kā galveno atšķirības pazīmi no "Vienotības" (V) un "Zatlera reformu partijas" (ZRP)

Bengtsons vasarā, gaidot vēlēšanas, uzrakstījis vairākus analītiskus rakstus zviedru presē par stāvokli Latvijā. 2008.gadā viņš uzrakstīja grāmatu ''Hotad frihet. Baltisk kris i skuggan av Moskva'' ("Apdraudētā brīvība. Baltijas krīze Maskavas ēna''). Žurnālists un publicists savus rakstus, dažus arī angļu valodā, ir apkopojis mājas lapā "grannland.com".

Jau rakstīts, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanās apvienību "Saskaņas centrs" (SC) atbalstījuši 28,37%, Zatlera reformu partiju (ZRP) - 20,82% un "Vienotību" - 18,83% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, saskaitot balsis 1026 no 1027 iecirkņiem.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka par SC balsis nodevuši 259 923 vēlētāji, par ZRP nobalsojuši 190 817 vēlētāji, bet par "Vienotību" - 172 524 balsotāju.

Par apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,88% jeb 127 172 vēlētāju un par Zaļo un zemnieku savienību - 12,22% jeb 111 951 vēlētājs, bet pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.