„Vecā Eiropa” latviešu medmāsas padara par verdzenēm

Eiropas Sociālais fonds ir sācis finansēšanas kampaņu Latvijas medicīnas māsu apmācībai - Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana atvēlēti vairāk nekā 16 miljoni latu.

Viesstrādnieces apmāca par Latvijas veselības sistēmai paredzēto naudu

Līdz šī mēneša vidum šo iespēju izmantojušas 1935 strādājošās māsas. Ņemot vērā lielo interesi, šogad pieteikšanās uz šīm programmām izsludināta atkārtoti. Plānots, ka līdz 2013. gada 30. septembrim Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē šajā programmā bezmaksas papildus izglītību iegūs vēl apmēram 5400 māsas.

Tādējādi ar vienu roku sniedzot atbalstu profesionālo prasmju celšanā, ar otru vecā Eiropa aicina māsas pamest savu valsti un doties aprūpēt slimniekus svešumā, raksta nra.lv.

Tādējādi iznāk, ka Latvijas veselības aprūpē ieguldāmā nauda, iztaisot apli pa dažādām medicīnas birokrātijas institūcijām, aizceļo atpakaļ uz bagāto Eiropu, vēl piedevām konvertēta labi apmācītos veselības aprūpes darbiniekos.

Jāteic, ka mūsu medicīnas māsas ir pieprasītas tieši grūtākajos darbos – ar smagi slimiem un ļoti veciem pacientiem, ar kuriem turienes veselības aprūpes darbinieces lāgā negrib nodarboties.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis stāsta, ka vervēšanas firmas darbojas ārkārtīgi nekaunīgi. Medicīnas māsas tiek uzrunātas pat ar plakātiem sabiedriskā transporta pieturās – šobrīd viņas aicina strādāt uz Norvēģiju, piebilstot, ka algu apmērs šeit un tur atšķiras trīs līdz četras reizes.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte skaidro: „Aizbraukt no Latvijas medicīnas māsa var arī bez šīs apmācības programmas palīdzības.” Tomēr zīmīgi, ka piešķirtais finansējums arī neuzliek par pienākumu medicīnas māsai kādu noteiktu termiņu pēc izglītības iegūšanas nostrādāt Latvijā.

Darbs bagātākā valstī automātiski nebūt nenozīmē dzīves kvalitātes uzlabojumus visās jomās. Zālīte skaidro, ka valodas barjeras dēļ medicīnas māsām nākas noslīdēt līdz sanitāres līmenim. Tātad profesionālajā ziņā jāpiedzīvo kritums.

Apinis uzver, ka arī darbs mūsu cilvēkiem tur jāuzņemas visgrūtākais. Eiropa noveco. Arvien vairāk ir 80 un 90 gadus vecu pacientu, ar kuriem sarežģīti strādāt. Norvēģu un vācu medicīnas māsas to darīt negribot. Tāpēc vietā tiek ņemtas latvietes, kuru diplomi un prasmes labi kotējas.

Diemžēl līdz ar labāku atalgojumu līgumi paredzot arī dzelžainus dzīves un darba apstākļus. „Māsai jādzīvo noteiktā mājā, jāstrādā tikai noteikts darbs. Līgums faktiski viņu padara par vergu, un tas ir kaut kas stipri līdzīgs cilvēktirdzniecībai,” skarbs ir Apinis.

Nekaunīgie vervētāji

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā māsa Lilita Grinpauka nra.lv stāsta, ka darba un labākas dzīves piedāvātāji mēdz ierasties laikā, kad administrācijas nav darbā, brīvdienās, un tad visur, kur iespējams, izlīmē savus plakātus. Kaut arī šīs nesaskaņotās reklāmas tiek plēstas nost, rezultāts tām esot. Divas kolēģes aizbraukušas uz Angliju, viena uz Vāciju. Turklāt viena no viņām īsi pirms aizbraukšanas pabeidza izglītošanos. „Labas māsas aizbrauc. Un tas mazā atalgojuma dēļ,” secina L. Grinpauka.

Veselības ministrija gan uzskata, ka medicīnas personāla aizbraukšana darbā uz ārzemēm tomēr nav izteikta parādība, par ko būtu vērts celt trauksmi. Tie esot vien individuāli gadījumi. Līdz ar to arī māsu bezmaksas izglītošanas projekts neesot traktējams kā darbaspēka ražošana citām valstīm. Projekta mērķis esot vērsts tieši uz māsu kvalifikācijas pilnveidošanu un konkurētspējas palielināšanu vietējā darba tirgū, uzsver ministrija.