Pēdējos gados nav konstatēti nepilngadīgo tirdzniecības gadījumi seksuālai izmantošanai

Pagājušajā nedēļā starptautiskā organizācija "ECPAT International", kas cīnās pret bērnu un pusaudžu tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, un uzņēmums "The Body Shop" ANO iesniedza petīciju, kas aicina apturēt bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību. Petīciju ir parakstījuši septiņi miljoni iedzīvotāju visā pasaulē, un tā tiek iesniegta ANO Cilvēktiesību padomes prezidentam ar aicinājumu visas pasaules valdībām aktīvi reaģēt un īstenot nepieciešamo rīcības plānu, lai apturētu bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību.

Petīciju parakstīja arī 15 430 Latvijas iedzīvotāju.

Katru gadu pasaulē seksa tirdzniecībā nonāk ap 1,2 miljoniem bērnu un jauniešu. Parakstu vākšanas kampaņas mērķis bija motivēt katras valsts valdības aktīvu rīcību, lai īstenotu visus pasākumus, kas konkrētajā valstī ir nepieciešami, un ierobežotu, apturētu seksa tirdzniecību.

Policijas pārstāve pastāstīja, ka, tāpat kā 2009.gadā, arī 2010. gadā Latvijā netika konstatēts neviens pilngadīgo, nepilngadīgo vai mazgadīgo personu tirdzniecības gadījums. Tiesa, 2010.gadā Rīgas reģiona policijas pārvaldē tika sākts kriminālprocess pret personu, kura savu nepilngadīgo meitu iesaistīja prostitūcijā. Kopš 2008.gada tā ir vienīgā lieta, kad nepilngadīga persona tika iesaistīta prostitūcijā.

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, veica pasākumus, lai saskaņotu normatīvos aktus, tādējādi, izstrādājot efektīvu, izdarītajam noziegumam proporcionālu soda mehānismu, kas sekmē atturēšanos no potenciālās nozieguma izdarīšanas. Latvijā kopumā ir izveidota starptautiskajos tiesību aktos izvirzītajām prasībām atbilstoša normatīvā bāze, kas vērsta uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu ar krimināltiesiskiem līdzekļiem, Krimināllikumā (KL) ietverot cilvēku tirdzniecību veidojošās objektīvās un subjektīvās pazīmes. Par atbilstošu atzīstams arī par šo noziegumu izdarīšanu paredzētais sods.

Patlaban Latvijas likumdošana atbilst šīm prasībām, lai pie kriminālatbildības varētu saukt arī tās personas, kuras nodarbojas vai atbalsta nosūtīšanu seksuālai izmantošanai (cilvēku tirdzniecību) pat ar pašas personas piekrišanu.

Līdz ar to Latvijā persona par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, ar cilvēku tirdzniecību saistītiem, var tikt krimināli sodīta atbilstoši diviem dažādiem KL pantiem - pēc KL 154.1.panta - cilvēku tirdzniecība - un pēc KL 165.1.panta - personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai.

Pēc 2000.gada likumdošanas izmaiņām strauji samazinājās prostitūcijā iesaistīto un uz ārzemēm nosūtīto nepilngadīgo un mazgadīgo personu skaits. Šāds sodu mehānisms par cilvēku, tostarp bērnu, tirdzniecību pierādījis savu efektivitāti, atturot personas no minēto noziegumu izdarīšanas. Līdz ar to, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, bērnu tirdzniecība vairs nav organizētās noziedzības mērķtiecīgas nodarbes veids, konstatēti vien pāris atsevišķi epizodiska rakstura gadījumi, kad cietušās personas ir 17 gadīgas jaunietes. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2005.gadā netika konstatēts neviens nepilngadīgo vai mazgadīgu personu tirdzniecības gadījums vai to nosūtīšana uz ārvalsti seksuālās izmantošanas nolūkos, taču līdz ar atvērtajām robežām un iespējām ārvalstu vervētājiem brīvi ieceļot no jauna tiek konstatēti un izmeklēti šādi gadījumi.

Lai gan noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies, cilvēku tirdzniecība Latvijā ir aktuāla problēma, jo tā maina formu un raksturu. Policijai kļūst aizvien grūtāk konstatēt cilvēku tirdzniecības gadījumus, un to izmeklēšana kļūst aizvien sarežģītāka, prasa lielus resursu un spēku ieguldījumu, norādīja Juberte.

Kā izņēmums esot jāvērtē gadījums, kad 2006.gada maijā sadarbībā ar Eiropolu no kāda Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas bordeļa tika atbrīvota 17 gadus veca Latvijas pilsone. Par nepilngadīgās personas savervēšanu un cilvēku tirdzniecību sadarbībā ar Lietuvas policiju Latvijā tika aizturēta Lietuvas pilsone, kura par šo noziegumu drīz tika notiesāta ar reālu cietumsodu. Diemžēl Lielbritānijas policija neuzsāka kriminālvajāšanu pret suteneriem Londonā, kuri veidoja noslēdzošo cilvēku tirdzniecības un seksuālās ekspluatācijas posmu. 2006.gadā tika konstatēti divi adopcijas pārkāpumu gadījumi, kad mātes, vēloties nodrošināt bērniem labāku nākotni, tos vēlējās pārdot, tāpēc šie gadījumi tika izmeklēti kā bērnu tirdzniecība.

2007.gadā netika konstatēts neviens bērna pārdošanas gadījums. Tāpēc, ka Nīderlandes policija nepietiekami ierobežo cilvēku tirdzniecību, Polijas pilsone kopā ar piespiedu kārtā agrāk Nīderlandē prostitūcijā iesaistīto Latvijas pilsoni, kura vēlāk tika atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri, šā gada septembrī savervēja prostitūcijai Nīderlandē trīs 16 gadus vecas Latvijas pilsones. Šī personu grupa nepaguva izvest laukā savervētos nepilngadīgos, jo tika nekavējoties aizturēta un notiesāta ar reālu cietumsodu. Šis gadījums vērtējams kā īpašs, jo Latvijas vervētāji, apzinoties smagās sekas, atsakās no nepilngadīgo vervēšanas un labprātīgai prostitūcijai mēģina savervēt tikai pilngadīgas personas.

Otra izmeklēšana notiek saistībā ar nepilngadīgo modeļu biznesu ārvalstīs, un tajā nav konstatēta nekāda veida vardarbība vai bezpalīdzības stāvokļa izmantošana.

Lai gan 2007.gadā pēc Latvijas KL par cilvēku tirdzniecību tika sākti deviņi kriminālprocesi, trijos no tiem izmeklēšanas gaitā nav konstatēts cilvēku tirdzniecības sastāvs. Visi trīs minētie kriminālprocesi tika sākti saistībā ar internetā ievietotajiem sludinājumiem par bērna pārdošanu, bet izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka divos kriminālprocesos sludinājumus ir ievietojušas nepilngadīgās personas atriebības vai joka pēc un bērna pārdošana nav notikusi, līdz ar to kriminālprocesi tika izbeigti. Trešā kriminālprocesa izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka sludinājumu par bērna pārdošanu internetā ievietojis kāds 25 gadus vecs Latvijas pilsonis un, kā viņš paskaidrojis, tas darīts, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju uz šādu sludinājumu. Arī pēdējā gadījumā reālā bērna pārdošana nenotika, kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc KL 231.panta 1.d.aļas - par huligānismu - un nosūtīts prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai.

LETA

Juberte vēlējās atzīmēt, ka lieciniekiem un cietušajiem ir iespējams piemērot starptautiski augsti novērtētu, ļoti efektīvu liecinieku aizsardzības programmu, kuras realizācijā ir iesaistītas visas trīs Baltijas valstis. Tāpat par Latvijas likumdošanas efektivitāti liecina fakts, ka Zviedrijas Nacionālā ziņotāja cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā atzīst, ka cilvēku tirdzniecības jomā Latvijas policijai ir daudz vairāk likumdošanā paredzētu iespēju efektīvi cīnīties ar cilvēku tirdzniecības organizatoriem nekā Zviedrijas policijai.

Salīdzinot ar citām valstīm, jāņem vērā Latvijas likumdošanas īpatnības, kas aptver plašāku noziegumu spektru nekā Palermo konvencijas izpratnē, un līdz ar to rodas maldīgs iespaids par cilvēku tirdzniecības apjomiem un raksturu. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā pie kriminālatbildības var saukt arī tās personas, kuras nodarbojas vai atbalsta nosūtīšanu seksuālai izmantošanai (cilvēku tirdzniecību) pat ar paša cilvēku tirdzniecības upura labprātīgu piekrišanu, un šī likumdošana ir mainījusi cilvēku tirdzniecības raksturu.

Tādējādi policija secina, ka Latvijā kopumā ir izveidota starptautiskajos tiesību aktos izvirzītajām prasībām atbilstoša normatīvā bāze, kas vērsta uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu ar krimināltiesiskiem līdzekļiem, KL ietverot cilvēku tirdzniecību veidojošās objektīvās un subjektīvās pazīmes. Par atbilstošu atzīstams arī par šo noziegumu izdarīšanu paredzētais sods.

Juberte apliecināja, ka Valsts policijā tiek turpināts operatīvais darbs saistībā ar cilvēku tirdzniecībā iesaistīto noziedzīgo grupu apzināšanu, noziedzīgas darbības fiksēšanu un pārtraukšanu.

Pēc KL 154. 1.panta - cilvēku tirdzniecība - līdz šim ierosinātas 33 krimināllietas un kriminālprocesi. Šogad pēc KL 165.panta - sutenerisms - sākti septiņi kriminālprocesi. Tajos un vēl divos iepriekšējā gadā sāktajos kriminālprocesos par aizdomās turētajiem atzītas 36 personas - 20 vīrieši un 16 sievietes.

Salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo pusgadu, personu skaits, kuras aizturētas par sutenerismu, ir palielinājies. Starp aizturētajiem sutenerisma organizatoriem ir gan sievietes, gan vīrieši. Seksuālo pakalpojumu sfērā vīrieši galvenokārt pildījuši apsarga un vadītāja funkcijas, savukārt sievietes - operatores funkcijas. Dažas no aizturētajām sievietēm agrāk pašas ir nodarbojušās ar prostitūciju. Tāpat ir aizturētas vairākas organizētas grupas, kuras ar sutenerismu ir nodarbojušās vairākus gadus. To vidū arī Nīderlandes pilsoņa vadīta trīs personu grupa, kas specializējās tikai ārvalstnieku apkalpošanā un prostitūcijā iesaistīja vairākus desmitus jaunu sieviešu.

Nevienā no sutenerisma lietām netika konstatēts, ka personas prostitūcijā būtu iesaistītas piespiedu kārtā vai arī tās agrāk būtu cietušas cilvēku tirdzniecībā. Tāpat netika konstatētas prostitūcijā iesaistītas nepilngadīgas personas.

Iegūtās peļņas sadale starp grupas dalībniekiem ir atkarīga no pildāmajiem pienākumiem. Arī 2011.gada pirmajā pusgadā ir novērojama izteikta tendence - sutenerisma organizatori iesaista radiniekus, lai gūtos ienākumus izmantotu ģimenes locekļu labā. Līdz ar to rodas problēmas, jo aizdomās turētie izmanto tiesības atteikties liecināt, stāstīja Juberte.