Latviešu mākslinieks Madridē prezentē Padomju Krievijas sarkano kavalēriju
Izcilā Padomju Krievijas mākslinieka – krievu konstruktīvisma pamatlicēja, latvieša Gustava Kluča mākslas darbi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājuma kopš oktobra ir skatāmi Spānijas galvaspilsētā Madridē.
Spānijas galvaspilsētas „La Casa Encendida” izstāžu namā šonedēļ tika atklāta vērienīga krievu mākslas izstāde „Sarkanā kavalērija, jaunrade un vara Padomju Krievijā (1917–1945)”, kurā eksponēti arī desmit latviešu mākslinieka Gustava Kluča darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Spānijā pēdējo gadu laikā pieaug interese par 20. gadsimta pirmās puses mākslu Padomju Krievijā. Lielākajās Spānijas pilsētās jau ir notikušas tādu atzītu krievu avangarda meistaru kā Kazimira Maļeviča, Aleksandra Rodčenko un arī Latvijā dzimušā izcilā mākslinieka Gustava Kluča darbu izstādes. Jāpiebilst, ka Gustava Kluča izstāde 2009. gadā galvenokārt tika veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.
Izstādes „Sarkanā kavalērija, jaunrade un vara Padomju Krievijā (1917–1945)” titulam kuratore Rosa Ferre izmantojusi Kazimira Maļeviča 1930. gada gleznas „Sarkanā kavalērija” nosaukumu, piesakot izstādes mērķi - sniegt Spānijas skatītājiem vispusīgu pārskatu par Padomju Krievijas kultūras dzīvi laika posmā no 1917. līdz 1945. gadam.
Izstādē, kuras tapšana bijusi iespējama pateicoties Madrides bankas „Caja Madrid” finansiālam atbalstam, eksponēti vairāk nekā 300 mākslas darbi un dokumentālās liecības no lielākajiem Krievijas mākslas muzejiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī Georga Kostaki krievu avangarda mākslas kolekcijas, kas glabājas Grieķijas Laikmetīgās mākslas muzejā Salonikos.
Izstādes pieteikumā rakstīts: „Šī izstāde mēģinās analizēt laikmeta estētisko strāvojumu un politiskās ietekmes savstarpējās attiecības Padomju Krievijā 1920. un 1930. gados, rādot nozīmīgākās mākslas kolekcijas, dokumentus, skaņas un audiovizuālos ierakstus. Galvenokārt mēs vēlamies parādīt katras desmitgades autoru radošo eksperimentu mākslinieciskā izpildījuma kvalitātes un jaunrades procesu, tāpēc izstādē tiks izcelts dažādu mākslinieku, rakstnieku, filmu režisoru, arhitektu un mūziķu ieguldījums.”
Desmit Gustava Kluča darbu izlase, kas atspoguļo mākslinieka daiļrades attīstības ceļu no 1920. gadu sākuma konstrukciju zīmējumiem līdz 1920./1930. gadu politiskajiem plakātiem fotomontāžas tehnikā, bagātina šo izstādi ar stāstu par laikmetu, kas konstruktīvistu eksperimentālo mākslu pārvērta vienā no iedarbīgākajiem padomju varas propagandas ieročiem.
Izcilais latviešu mākslinieks – padomju propagandists
Gustavs Klucis (1895. - 1938.) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs - viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē un viens no ievērojamākiem tā saucamā krievu konstruktīvisma stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.
No 1913. līdz 1915. gadam viņš mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Jāņa Roberta Tillberga, bet no 1915. līdz 1917. gadam - Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā, Krievijā.
Pirmā pasaules kara gados mobilizēts Krievijas impērijas armijā - 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gadā piedalījies Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā.
Kopš 1918. gada dzīvojis Maskavā. Darbojies Mākslinieciskās kultūras institūtā, strādājis par pedagogu Poligrāfijas institūtā. 1938. gadā staļinistisko represiju laikā pret latviešiem arestēts un 26. februārī nošauts.
Gustava Kluča izstāde Seviljā (Spānija) 2010. gadā
