Latvijā lielākais bāreņu īpatsvars Eiropas Savienībā

Tai pat laikā Latvijā viens no ES zemākajiem rādītājiem ar bērniem, kas aug ģimenē ar abiem vecākiem, kas ir precējušies.

Latvijā ģimenē ar abiem vecākiem, kas ir precējušies, dzīvo 58,9% bērnu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais mazākais īpatsvars ES. Savukārt ģimenē ar abiem vecākiem, kas nav oficiāli precējušies, dzīvo 14,5% Latvijas bērnu.

Ar vienu no vecākiem dzīvo 23,3% no Latvijas bērniem, kas ir lielākais īpatsvars ES, bet bez vecākiem dzīvo 3,4% bērnu, kas arī ir lielākais īpatsvars ES.

Vislielākais bērnu īpatsvars, kas aug precētu pāru ģimenēs, ir Grieķijā - 91,8%, savukārt vismazākais Igaunijā - 54%. Lietuvā precētu pāru ģimenēs aug 74,1% bērnu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir tuvu vidējam ES līmenim (73,8%).

Neprecētu, bet kopā dzīvojošu pāru ģimenēs augošu bērnu īpatsvars vislielākais ir Zviedrijā 27,3%, bet vismazākais Kiprā 0,8%. Igaunijā civillaulībā dzīvojošu pāru ģimenēs aug 22,9% bērnu, kas ir otrais augstākais rādītājs ES, bet Lietuvā šādās ģimenēs aug 5,2% bērnu, kas ir ceturtais mazākais līmenis.

ES vidēji ģimenēs abiem vecākiem, kas nav precējušies, bet dzīvo kopā, aug 11,5% bērnu.

Ģimenēs ar vienu vecāku vismazākais īpatsvars ES reģistrēts Grieķijā - 4,8% bērnu, bet vislielākais Latvijā. Igaunijā viens vecāks audzina 21,4% bērnu, kas ir trešais lielākais īpatsvars ES, bet Lietuvā 17,6%, kas ir sestais lielākais īpatsvars blokā.

ES vidēji ģimenē ar vienu vecāku dzīvo 13,6% bērnu vecumā līdz 18 gadiem.

Savukārt mājsaimniecībās bez vecākiem un bez kāda pieaugušā, kas varētu uzņemties vecāka lomu, Latvijā dzīvo 3,4% bērnu, kas ir augstākais rādītājs ES.

Lietuvā šādos apstākļos dzīvo 3,1% bērnu, kas ir trešais augstākais rādītājs, bet Igaunijā 1,7% bērnu, kas ir astotais augstākais rādītājs.

Vismazākais bērnu īpatsvars, kas dzīvo bez vecākiem, ir Luksemburgā - 0,2% bērnu, bet ES vidēji šādos apstākļos dzīvo 1,2% bērnu.