Smoļenskā uzskata, ka latvieši nebrauc ar auto un neēd kafejnīcās

Tā par savu ceļojumu uz Latviju raksta Krievijas rietumu pilsētas Smoļenskas ziņu portāla gorodnews.ru žurnālistu komanda, kura pavisam nesen apceļoja visas trīs Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju. Viņu brauciena mērķis bija lasītājiem pastāstīt, cik ļoti pēdējo 20 gadu laikā pēc PSRS sabrukuma ir mainījušās padomju Baltijas republikas.

Lūk, gorodnews.ru secinājumi pēc brauciena pa Latviju. Reizēm ir ļoti interesanti uzzināt, kādi mēs izskatāmies no malas. Katrā ziņā mūs ne sevišķi var iepriecināt krievu žurnālistu vērtējums par Latvijas ekonomisko situāciju un secinājums, ka vairumam latviešu nav savas automašīnas un viņi iet ar līkumu kafejnīcām. Tomēr tas, ka mēs neesam rasisti un neesam aizmirsuši krievu valodu, mums var glaimot – krievu žurnālistiem nākas secināt, ka Maskavas propaganda par krievvalodīgo apspiešanu ir pupu mizas:

„To, ka esam šķērsojuši robežu varēja pamanīt pēc ceļu kvalitātes, kurus droši var saukt par vissliktākajiem Baltijā. Neiepriecināja arī ceļa malās redzētās zemnieku sētas: trūcīgas, sen neremontētas, reizēm vispār pamestas. Latvija ir acīmredzama ekonomisko kontrastu zeme ar attīstītām teritorijām rietumos un aizlaistām zemēm austrumos, dienvidaustrumi vispār ir krīzes nomocīti.

Ar savu nesakoptību pārsteidz pat galvaspilsēta Rīga. Atliek vienīgi aiziet tālāk no Rīgas centra, kā skatam paveras barakas, neapdzīvoti namu stāvu, aplupušas fasādes. Šeit līdzās var būt divas pavisam atšķirīgas ēkas: jauna, skaista vārda tiešā nozīmē nolaizīta ēka un īsts komunālais vājprāts. Un tas viss tādēļ, ka saimnieki šīm mājām ir dažādi. Lūk, jums arī privātīpašuma sekas, kas radās pēc Padomju Savienības izjukšanas.

Otrais, kas mūs pilsētā pārsteidza bija milzīgais spēļu zāļu skaits – ik pēc 200 – 300 metriem ir kāda spēļu zāle. Un kā stimulējošs bonuss – visu diennakti strādājošie lombardi.”

Latvieti ar automašīnu nevar redzēt bieži

„Cenas pārtikas veikalos ir neiedomājami augstas. Ievērojami lētākus produktus, sevišķi gaļu, var nopirkt tirgū. Kafejnīcās latvieši parasti neēd, parasti viņi maltītes ietur lētākajos ātrās ēdināšanas kompleksos.

Paši latvieši saka, ka Rīgā ir ļoti daudz dārgu automašīnu, kuras pieder krieviem. Tiesa, par krievu te sauc jebkuru krievu valodā runājošo. Vietējos iedzīvotājus ar automašīnu nevar redzēt bieži, jo Latvijā ir Baltijā visdārgākā degviela. Ne jau velti, jo uzturēt dzīvokli un automašīnu Latvijā ir paši dārgākie izdevumi.

Tai pašā laikā attieksme pret krieviem pēdējās desmitgadēs ir būtiski izmainījusies. Un nevar nepriecēt tas, ka uz labo pusi. Katrā ziņā vietējie iedzīvotāji ar mums krievu valodā komunicējās labprāt un atbildēja uz mūsu jautājumiem.

Padomju rūpniecībai šajos gados gan nav paveicies. Praktiski visi lielie rūpniecības uzņēmumi ir izputējuši. Tā, piemēram, slavenās rūpnīcas VEF vietā, kas ražoja radiotehniku, tagad ir hipermārkets. No vecās godības ir saglabājusies tikai konfekšu, alkohola un kosmētikas ražošana.

Sajūtas par atgriešanos padomju laikos radās braucot no Rīgas uz Valmieru. Tikai Padomju Savienībā savulaik esmu redzējis tik lielus izcirstus meža masīvus ar ceļa malās pamestiem izciršanas „atkritumiem” – zariem, koku mizām un citiem pārpalikumiem.

Uz Krievijas robežas mēs sastapām īstu tautas pulcēšanos. Brīvdienās vairākums latviešu brauc līdz tuvākajam Krievijas benzīntankam, lai uzpildītos ar zelta vērtē esošo degvielu. Un tas uz bēdīgās pierobežas teritorijas fona, kurā kā liels kontrasts ir NATO objektu jaunbūves,” raksta gorodnews.ru.

Savukārt Lietuvā Smoļenskas žurnālistus iepriecināja labie ceļi. Tomēr arī graustus viņi tur redzēja tikpat daudz, cik Latvijā. Varbūt pat vairāk, jo uzsver, ka ne reizi vien ir ievērojuši graustus, kas ir vienā līmenī ar Smoļenskas visdrausmīgākajām mājām.

Viņi arī, tāpat kā Latvijā, bija patīkami pārsteigti, ka lietuvieši nespļaudās izdzirdot krievu valodu. Vecākā gadagājuma cilvēki bez problēmām runāja krieviski, bet jaunieši brīžiem stostījās, bet ne jau tāpēc, ka viņiem būtu alerģija pret visu krievisko, bet tāpēc, ka viņi šo valodu vienkārši neprata. Tāpat smoļenskieši uzsver, ka „Lietuva ir pati lētākā Baltijas valsts, kas iepriecina ar zemām cenām, augstu produktu kvalitāti un labi attīstītu apkalpošanas kultūru”.

Toties latvieši var kost pirkstos par to, ka „Lietuvā, pēc visa spriežot, dzīvo visvairāk savas zemes patriotu nekā pārējās divās Baltijas valstīs”.

Neviesmīlīgā Eiropas valsts

Ceļojums uz Igauniju Smoļenskas žurnālistus absolūti nav iepriecinājis un viņi mūsu ziemeļu kaimiņvalsti nodēvējuši par „nacionālo īpatnību neviesmīlības zemi”. Ar smoļenskiešiem neviens, izņemot viesnīcas personālu, krieviski nav vēlējies runāt. Tā kā krievi angļu valodu nezināja, viņi mēģināja runāt vāciski, bet arī vācu valodu neviens igaunis neesot zinājis. Līdz ar to Smoļenskas žurnālisti Igaunijā nokļuva lingvistiskā izolācijā un viņi par šo valsti pozitīvus spriedumus neizsaka.

Kaut gan viņi atzīst, ka Igaunija ir visbagātākā Baltijas valsts un tā visvairāk atbilst Eiropas valsts statusam.