Skolēnu vidū pieaug seksuāli transmisīvo slimību izplatība

Laikraksts "Diena" raksta par kādu Rīgas skolu, kuras vecāku sapulcē 7. klases audzinātāja pamatīgi pārsteidza sanākušos vecākus - runājot par gaidāmo divu dienu ekskursiju, viņa pateica, lai dod līdzi saviem bērniem prezervatīvus, jo, pēc viņas domām, tas jau varētu būt aktuāli šajā klasē, atceras 12 gadu vecā audzēkņa mamma Dace. Puse vecāku izbrīnā esot noelsušies. Vairākums bērnu klasē ir 13, 14 gadu veci.

Latvijas Infektoloģijas centra dati liecina, ka šāgada deviņos mēnešos reģistrētas divas ar hlamidiozi saslimušas meitenes, kas jaunākas par 15 gadiem, un 43 meitenes un četri zēni vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kas saslimuši ar šo pašu slimību, kura var izraisīt neauglību. Pērn gada laikā reģistrēti 39 pusaudžu saslimšanas gadījumi.

Jaunā veselības ministre atzīst, ka dati par pusaudžu saslimstību ar seksuāli transmisīvajām slimībām ir satraucoši. Viņa ir apņēmības pilna atjaunot veselības mācību skolās, kas nu jau aptuveni piecus gadus integrēta sociālo zinību priekšmetā pamatskolas klasēs kā priekšmeta daļa.

"Ko tad mēs gribam – veselu nāciju vai lai [skolēni] iemācās kādu priekšmetu vēl kādu stundu vairāk," viņa jautā, būdama gatava runāt arī par kāda cita priekšmeta stundas ziedošanu, lai tikai atgrieztos veselības mācība.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka tā ir laba doma pievērst pastiprinātāku uzmanību veselībai skolās, taču, kā to paveikt, vēl jādomā.

Pēc Circenes domām, par tādiem specifiskiem jautājumiem kā reproduktīvā veselība, kontracepcija, seksuāli transmisīvās slimības ar bērniem būtu jārunā speciāli apmācītiem mācībspēkiem. Tādi bijuši veselības mācības skolotāji. Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle saka – ideāli jau būtu atgriezties pie modeļa, kad bija veselības mācība, lai atbilstoši vecumam skolēniem mācītu zināšanas, prasmes, attieksmi. Tomēr viņa uz to raugās diezgan neticīgi, ka reāli šo priekšmetu atjaunos.

"Šī ir jau trešā valdības deklarācija, kura runā par veselības mācības ieviešanu kā vienu no valdības uzdevumiem," paskaidro Ķelle.

Tādēļ "Papardes zieds", kurš sadarbībā ar Veselības ministriju un Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pašreiz strādā pie reproduktīvās veselības pētījuma, norāda – jāsāk ar steidzamiem uzdevumiem. Piemēram, jāsaprot, kā sasniegt tā sauktos riska grupas jauniešus un nodrošināt ar bezmaksas kontracepciju. Viņi nereti seksuālās attiecībās stājas nevis 15 vai drīzāk 16 gadu vecumā, kā vidēji varētu būt jauniešu vidē, bet, visticamāk, agrāk – pat 13 gadu vecumā, secinājuši skolotāji un psihologi. Naudas trūkuma dēļ kontracepcijas līdzekļus šie jaunieši, iespējams, nevar atļauties nopirkt, tāpēc ir īpaši pakļauti seksuāli transmisīvu slimību riskam. Turklāt dati liecina, ka pēdējos divos trīs gados Latvijā iedzīvotāji vispār mazāk naudas tērē kontracepcijas precēm. Tāpat "Papardes zieds" strādā pie tā, lai saklausītu tā speciālistu ierosinājumu – ģimenes ārsta praksē māsas vai vecmātes iesaistītos un jauniešiem skaidrotu par reproduktīvās veselības jautājumiem.