Latvijas krieviete pēc atgriešanās dzimtenē zaudē visu
Krievija savu tautieti, kura no Latvijas pēc 50 gadu prombūtnes atkal atgriezusies savā tēvzemē, ir sagaidījusi vairāk nekā vēsi – viņa ir apzagta, palikusi bez mājokļa un iztikas līdzekļiem.
Pēc 2. pasaules kara bārene Tamāra Besedina no Kurskas apgabala Rižkovas sādžas nonāca Latvijā. Gan viņas tēvs – sarkanarmietis, gan māte – partizāne gāja bojā kara laukā.
Latvijā Besedina pamazām iekārtoja savu dzīvi - sāka strādāt par medmāsu, laika gaitā arī tika pie sava vienistabas dzīvoklīša. Tomēr visu laiku viņa sirdī loloja sapni atgriezties tēvzemē, savā dzimtajā ciemā. Nu šis sapnis ir īstenojies, bet tas nemaz nav rožains, bet gan drīzāk līdzinās murgam.
Vladimirs Putins pieviļ savu tautieti no Rīgas
Viņa paļāvās uz Krievijas premjerministra Vladimira Putina saukli, kas aicināja tautiešus atgriezties tēvzemē. Krievijas varasvīri pa labi un pa kreisi skandināja aicinājumus tautiešus atgriezties tēvzemē, kas viņiem sola siltu uzņemšanu. Besedina šiem aicinājumiem noticēja. Tikai nu ir vīlusies – viņa pēc ierašanās Rižkovā vārda tiešā nozīmē ir palikusi plika un nabaga.
Besedina sūdzas, ka izslavētās Krievijas federālās programmas, kas aicina tautiešus atgriezties tēvzemē priekš viņas ir plika graša vērtas. Šīs programmas attiecas tikai uz darbaspējīgiem cilvēkiem, bet viņa, kā pensionāre, tāda nav. Arī vietējā vara viņai nevar palīdzēt, kaut gan viņa ir Krievijas Federācijas pilsone. Formāli viņas dzīvesvietas vēl ir deklarēta Latvijā un viņa neskaitās Krievijas iedzīvotāja. Līdz ar to palīdzība viņai nav nepienākas, teic Kurskas apgabala pašvaldības ierēdņi.
Tēvzemes rūgtā mācība
Pērn Besedina nopirka zemes gabalu Rižkovas ciemā un nolēma tur uzbūvēt nelielu māju, kur pavadīt savas vecumdienas. Laikā, kad viņa atgriezās Latvijā, lai, kā pati saka, atvadītos no Rīgas un mēģinātu pārdot savu dzīvokli, Rižkovas sādžā apzaga viņas jaunbūvi, nozaga visus celtniecības materiālus. Viņa arī palika bez iztikas līdzekļiem, jo visu savu naudu bija atvēlējusi jaunās mājas būvniecībai. Pēc atgriešanās dzimtenē viņa nokļuva pie tukšas siles – nepabeigtas mājas un bez iztikas līdzekļiem. Tagad viņa mitinās primitīvā mājā bez apkures, elektrības un pārējām labierīcībām. Piemēram, pēc ūdens viņai jāiet uz tuvējo upīti. Tomēr, neskatoties uz visu, viņa negrasās pārcelties atpakaļ uz Latviju, bet cer iekārtoties Rižkovā.
Viņa ir gatava vērsties pēc palīdzības gan pie Krievijas prezidenta, gan Kurskas apgabala gubernatora, gan arī stāvēt ar lūdzējas roku pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai viņai tiktu piešķirta biļete uz Rīgu, lai viņa varētu izrakstīties no Rīgas, raksta Kurskas apgabala Železnogorodskas rajona laikraksts „Eho Ņedeļi”, kurš aicina palīdzēt Besedinai nokārtot dzīvi.
Nevienam nevajadzīga krieviete
„Kad Tamāra Besedina nolēma atgriezties dzimtenē, viņa domāja, ka saņems valsts varas atbalstu. „ Tautieši atgriezieties!” – šis sauklis viņai deva paļāvību uz valsts atbalstu. Bet sieviete rūgti vīlās: Krievijas prezidenta programmas uz viņu kā pensionāri neattiecas. Nav viņa nemaz tāda mūsu tautiete, kā tas tiek uzsvērts pārcelšanās programmā. Bet vai tam, ka viņa, nodzīvojot Latvijā 55 gadus, nav attiekusies no Krievijas pilsonības, ir kāda vērtība? Runā, ka krieviem Baltijas valstīs tagad ir grūti laiki. Bet to pašu var teikt arī par Krieviju – arī šeit viņiem nav vieglāk.
Besedina nonākusi neapskaužamā situācijā. Latvijā viņa nav pilsone, bet Krievijā nav pierakstīta. Kam viņa, krieviete, ir vajadzīga Rīgā? Iespējams, tāpat kā Krievijā, kur viņa nav nepierakstīta, – nevienam,” raksta „Eho Ņedeļi”.
Tamāras Besedinas nedienas tēvzemē – Rižkovas sādžā - 1
