Krievijas vēsturnieki tiksies ar Latvijas kolēģiem, pārrunās arī okupāciju
Nākamnedēļ Maskavā uz pirmo kopīgo sēdi sanāks Latvijas - Krievijas vēsturnieku komisija. Pirms tās Krievijas galvaspilsētā notikusi Latvijas vēstures politikai veltīta pētījuma prezentācija.
Maskavā 14. novembrī paredzēta pirmā Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanās, kas izveidota, lai abu valstu vēsturnieki censtos nonākt pie kopējas nostājas par diskutablajiem vēstures jautājumiem. Komisija tika izveidota pēc Latvijas prezidenta (nu jau bijušā) Valda Zatlera un viņa Krievijas kolēģa Dmitrija Medvedeva tikšanās pagājušā gada nogalē.
Ja krievi komisijas darba kārtībā gribēja iekļaut jau jautājumus, sākot no Pētera Pirmā laikiem, tad latviešu vēsturnieki uzstāja, ka vispirms jātiek skaidrībā par 20. gadsimta jautājumiem – padomju okupāciju, 2. pasaules karu un citiem diskutabliem gadījumiem.
Pirms latviešu kolēģu ierašanās, vairāki Krievijas vēsturnieki Maskavas laikraksta „Komsomoļskaja Pravda” redakcijā prezentēja savu pētījumu par „Latvijas valsts vēstures politiku”. Jāteic, ka šo pētījumu ir veicis kaimiņvalsts fonds „Vēsturiskā atmiņa”, kas līdz šim konsekventi ir noliedzis Latvijas okupāciju, kritizējis nepilsoņu institūciju un uzsvēris Krievijas pozitīvo pienesumu Latvijai. Ja Krievijas puse piesliesies „Vēsturiskās atmiņas” pozīcijai, tad vienotu komisijas nostāju būs visai problemātiski sasniegt.
Fonda „Vēsturiskā atmiņa” direktors Aleksandrs Djukovs, kurš savulaik paziņojis, ka viņam radusies vēlme nodedzināt Latvijas vēstniecību Maskavā un nogalināt dokumentālās filmas „Padomju stāsts” režisoru Edvīnu Šņori, sacīja: „Diemžēl pašreiz vēsture Latvijā tiek pakļauta politiskam spiedienam. Valstiskā līmenī tiek nostiprināta Latvijas 20. gadsimta vēsture, kurā ir ietvertas neapspriežamas tēzes par padomju okupāciju. Tomēr tur (Latvijā) ir konkrēti cilvēktiesību pārkāpumi – nepilsoņu jautājums. Latvija ir sazarota valsts struktūru sistēma, kas mēģina pārveidot vēsturiskos momentus. Pirmām kārtām, tā ir Valsts prezidenta vēsturnieku komisija.
Nākamnedēļ Krievijā ieradīsies latviešu vēsturnieku komisija. Diemžēl cerības, ka mūsu valstu vēsturnieki nonāks pie vienotas izpratnes nav lielas: cilvēkus, kuri būs Latvijas delegācijā, ietekmē valsts struktūru propaganda.”
Savukārt Latvijā skandalozu slavu ar savu pirms diviem gadiem izdoto grāmatu „Latvijas vēsture: No Krievijas impērijas līdz PSRS” vēsturniece Ludmila Vorobjova, kura Latvijas pirmās brīvvalsts laiku uztver tikai kā nenozīmīgu starpposmu Latvijas teritorijas pārejai no cara impērijas uz PSRS”, uzsvēra:
„Kopējas vēsturnieku komisijas izveide ir liels solis, bet kas no tās iznāks, radīs laiks. No filozofijas zinām, ka absolūtas patiesības nav. Manī ļoti lielas šaubas izraisa tēzes par Latvijas okupāciju, piemēram, ka Krievija ir tautu cietums. Visi aizmirst, ka padomju Latvija bija stipra un plaukstoša, bet tagad Latvija ir nabadzīga valsts.”
