Baisa cietsirdība. Robertu ar sacirstu galvu atrada istabā

Baisā slepkavība notika 16. oktobra vakarā, raksta žurnāls „Vakara Ziņas”. Pēc dažām dienām policijai apmēram četrus kilometrus attālajos Preiļos izdevās aizturēt iespējamo vainīgo – 32 gadus veco Nikolaju, kurš jau iepriekš septiņas reizes bija tiesāts par zādzībām. „Vakara Ziņu” rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka viena Nikolaja sodāmība bija saistīta ar Roberta apzagšanu – pirms vairākiem gadiem jaunais vīrietis, izņemot loga rūti, sirmgalvja prombūtnes laikā iekļuvis viņa mājoklī un nozadzis aptuveni 300 latu. Starp abiem panākta vienošanās, ka zaglis cietušajam naudu atmaksās. Līdz nelaimīgajai dienai parāds bijis aptuveni 100 latu.

Aizturētais atzinies slepkavībā un pastāstījis, ka Roberts viņam dažkārt aizdevis naudu, tāpēc viņš liktenīgajā dienā no Preiļiem devies uz Riebiņiem, lai kārtējo reizi aizņemtos. Vecais vīrs naudu nav vēlējies dot, turklāt atgādinājis par neatdotajiem parādiem. Tad ciemiņš satvēris cirvi un nazi un uzbrucis mājas saimniekam. Kad upuris nokritis, varmāka pārmeklējis māju, paņēmis 40 latu, mobilo telefonu, iespējams, arī asinsspiediena mērāmo aparātu un drēbes un devies prom.

Jāpiebilst, ka lauku māja, kurā notika slepkavība, pieder diviem īpašniekiem – nu jau nogalinātajam Robertam un kādam Jevgēņijam, kura vecākās māsas dēls tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu.

Baidījās no agresīvā kaimiņa

Notikušais šokējis vietējos, jo Roberts bijis labs un izpalīdzīgs cilvēks, nav bijis alkohola mīļotājs. Visu mūžu viņš nostrādājis vienā darbavietā par šoferi Preiļu veterinārajā dienestā. Pēdējos gados sirmais vīrs vairs nav varējis strādāt algotu darbu – veselība niķojusies. Savulaik viņš piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, un tas atstājis sekas – Robertam bijusi slimība, kas nav ļāvusi sarecēt asinīm.

Viņa mājā valdījusi ideāla kārtība – neticami, ka vīrietis viens var uzturēt tādu tīrību un kārtību, stāsta kaimiņiene Leontīne. „Kad vectēvs nomira, Roberts mantoja pusi mājas, bet otra puse tika viņa onkulim. Viņš savu daļu pārdeva, un tā nu jau pirms gadiem 30 viņam blakus ievācās tā Jevgēņija ģimene, Žeņa pats bija pavisam mazs puika. Māsas aizgāja katra savā dzīvē, bet Žeņa palika dzīvot pie mātes. Sieviete pirms trim gadiem nomira, un tad arī beidzās Roberta mierīgā dzīve. Sirmgalvis bieži sūkstījās, ka viņam nepatīk dzīvot tai mājā – rīts vai vakars, kaimiņš Žeņa nāk un nāk, tad viņam iedod sāli, tad iedod sērkociņus, tad iedod latiņu. Ja nedosi, būsi slikts kaimiņš. Regulāri mājā notika dzeršanas. Roberts pat ieminējās, ka gandrīz jāiet uz pansionātu dzīvot, bet negribēja šķirties no savas mājiņas un dārza. Viņš pēdējā laikā ļoti baidījās no Žeņas,” stāstīja Leontīne.

Roberta līķi atrada divas dienas pēc slepkavības. Draugi un radi, satraukušies par to, ka Roberts neatbild uz telefona zvaniem, bija devušies pie viņa uz mājām.

Durvis bijušas aizslēgtas, logiem priekšā aizvilkti biezie aizkari, taču pa kādu spraugu pamanīts, ka vīrietis guļ istabā uz grīdas.

Skats, kas pavērās Roberta istabā šokējis pat izmeklētājus - visur bija ļoti daudz asiņu. Robertam ar cirvi bija sašķaidīts pakausis, liela brūce bija arī pierē, ar nazi bija durts kaklā, rokas bija sagraizītas, viņš, visticamāk, pirms nāves bija pretojies.

Slēptuvē, ko Roberts iepriekš bija parādījis kādam savam tuviniekiem, tika atrasta paslēpta nauda – 300 latu un visai daudz valūtas. To slepkavam nebija izdevies atrast. „Robertam nauda bija, jo mēs te reiz ierunājāmies, ka gribam pārdot savu mašīnu, viņš teica, kad izlemjam, lai pasakām viņam – varbūt nopirkšot,” atceras Leontīne.

„Žēl, ka atcelts nāvessods”

Kaimiņi norāda, ka tieši Jevgēņiju policija aizturēja kā pirmo aizdomās par pastrādāto slepkavību, taču viņš liedzies, ka neko nezinot, turklāt māsas dēls atzinies noziegumā, un viņš atbrīvots.

„Mēs neviens neticam, ka, esot turpat aiz sienas, Žeņa neko nedzirdēja un neredzēja, un neticam, ka viņš nepalīdzēja tam Koļam. Roberts bija liela auguma un dūšīgs vīrs, bet Koļa – neliela auguma, pakalsns. Viens tādus asinsdarbus nevar sadarīt. Bet, ja nu viņš ir uzņēmies vainu, lai saņem pēc pilnas programmas, ko pelnījis. Tādu cietsirdību! Žēl, ka Latvijā ir atcelts nāvessods, jo tādos gadījumos, kad ar cirvi un nazi iet speciāli slepkavot, vajag dzīvību pret dzīvību!” uzskata Leontīne.