Dombrovskis 18. novembra uzrunā saka to pašu, ko Ziemassvētkos

Slavē par krīzes paciešanu un aicina braukt mājās

Dombrovskis ar izdomu un jaunām idejām nav izcēlies. Ja 2010. gada 18. novembrī svētku uzrunā viņš saka, ka „šajos krīzes gados mēs jau esam pierādījuši, ka varam būt piemērs citām valstīm”, kā pārvarēt krīzi, tad šogad viņš atkal savus tautiešus uzslavē kā izcilu paraugu tam, kā jāpārvar krīze: „Latviešu darba tikums un spēja mobilizēties krīzes pārvarēšanai guvuši pasaules atzinību un tiek minēti kā piemēri citām Eiropas valstīm.”

Šogad Dombrovskis savā apsveikumā uzsver, ka valdība „turpinās strādāt, lai palīdzētu atrast iespējas mūsu valsts piederīgajiem atgriezties” no ārzemēm, kur viņi devušies peļņā, bēgot no krīzes. Jāteic, ka arī tieši pirms gada Dombrovskis to teica, valsts svētku apsveikumā, tikai mazliet citādākiem vārdiem: „…ja patiesi vēlamies redzēt Latviju kā izaugsmes valsti, no kuras cilvēku nedodas prom darba un labākas dzīves meklējumos, tad mums ir jānotic pašiem sev.”

Zīmīgi, ka Dombrovskis mīl savīt jauno tehnoloģiju iespējas ar no Latvijas aizmukušo pilsoņu atgriešanos tēvzemē. Ja pagājušos Ziemassvētkos Dombrovskis ārzemju latviešus aicināja neizmantot skaipu un sociālos saziņas tīklus internetā, lai radus un draugus neapsveiktu svētkos, bet gan pašiem braukt uz Latviju, lai klātienē sniegtu „miera sajūtu un atbalstu”, tad šogad 18. novembrī ministru prezidents aicina to pašu, bet jau citu mērķu dēļ – lai šeit strādātu un stiprinātu Latvijas tautsaimniecību. Lūk, šie zīmīgie citāti:

* „Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā neierobežotas saziņas iespējas, kas ar interneta starpniecību ļauj mums dzirdēt un redzēt vienam otru pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā, dažādās zemeslodes pusēs un kontinentos. Tomēr ieguvumiem, ko dod šī jaunā un modernā saziņas kultūra, ir arī kāds cits efekts. Tas mūsos rada un nostiprina šķietamu pārliecību par to, ka paši esam notikumu centrā, paši tos izraisām un vadām. Nav šaubu, ka iespēja attālināti ietekmēt ikdienas un pat pasaules līmeņa notikumus šajā laikmetā ir simtkāršojusies, tomēr šādai līdzdalībai nereti ir tikai acumirklīgi gaistoša vērtība, kas nevar piepildīt gluži cilvēciskas ilgas pēc patiesa atbalsta un sapratnes. To mums var sniegt tikai tuvo cilvēku klātbūtne, īstajā brīdī pateikts vārds vai dāvāts smaids.” (no Valda Dombrovska apsveikuma 2010. gada Ziemassvētkos)

* „Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ikdienā komunicēt ar radiem un draugiem Latvijā, neklātienē piedalīties Latvijas kultūras dzīvē un pat uzņēmējdarbībā, kā arī uzturēt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Taču tehnoloģiju iespējas nevar aizvietot ieguldījumu klātienē, stiprinot Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti. Mūsu valsts cilvēku talanti, zināšanas un prasmes ir nepieciešamas Latvijas izaugsmei, lai veidotu jaunus uzņēmumus un darba vietas, izstrādātu inovatīvas apmācību programmas un audzinātu jaunus līderus. Latvijas valdība turpinās strādāt, lai palīdzētu atrast iespējas mūsu valsts piederīgajiem atgriezties.” (no Valda Dombrovska apsveikuma 2011. gada 18. novembrī)

Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikums 18.novembrī - Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienā

„1918. gada 18. novembrī latviešu nācija īstenoja savas pašnoteikšanās tiesības un nodibināja Latvijas valsti. Jau gandrīz gadsimtu Latvijas tautai ir sava valsts, kuras mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu. Tā ir Latvijas valsts būtība, kura piešķir jēgu ekonomiskajai izaugsmei, labklājībai un drošībai mūsu zemē. Mēs esam lepni par to, ka latviešu nācijai šajos gados ir izdevies izveidot, atjaunot un attīstīt savu valsti. Mums izdevies nosargāt latviešu valodu, kurai vienmēr jābūt kā vienīgajai valsts valodai.

Latvija - tā ir visa mūsu sabiedrība un tautības - daudzveidība ir Latvijas bagātība. Mūsu valsts ir iekļaujoša, un latvietība ir atvērta. Patriotisms un lepnums par savu valsti, cieņa un godprātība pret visiem valsts iedzīvotājiem ir pamatprincipi, kurus jākopj un jāieaudzina jau bērnībā. Tikai tā iespējams izveidot saliedētu sabiedrību, ar vienotu izpratni par Latvijas valsts vēsturi un ticību tās izaugsmei nākotnē.

Latvija lepojas ar savu tautu, tradīcijām un vēsturi. Latvijā ciena visus iedzīvotājus un godā savus varoņus, kuri aizstāv mūsu valsts vērtības, brīvību un drošību.

Latviešu darba tikums un spēja mobilizēties krīzes pārvarēšanai guvuši pasaules atzinību un tiek minēti kā piemēri citām Eiropas valstīm. Pašlaik pārejam nākamajā posmā, kur lielākais izaicinājums ir stabila attīstība. Tikai darbs un mērķtiecība var Latviju izvirzīt līderpozīcijās Baltijas reģionā.

Latvijas valsts dibināšanu parasti svinam ne tikai Latvijā, bet katrā valstī, kurā dzīvo mūsu valsts piederīgie. Katrs, kurš izjūt savu saikni ar Latviju ir tai piederīgs un vajadzīgs. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ikdienā komunicēt ar radiem un draugiem Latvijā, neklātienē piedalīties Latvijas kultūras dzīvē un pat uzņēmējdarbībā, kā arī uzturēt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Taču tehnoloģiju iespējas nevar aizvietot ieguldījumu klātienē, stiprinot Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti. Mūsu valsts cilvēku talanti, zināšanas un prasmes ir nepieciešamas Latvijas izaugsmei, lai veidotu jaunus uzņēmumus un darba vietas, izstrādātu inovatīvas apmācību programmas un audzinātu jaunus līderus. Latvijas valdība turpinās strādāt, lai palīdzētu atrast iespējas mūsu valsts piederīgajiem atgriezties.

Apsveicu visus cilvēkus Latvijā un visus mūsu valsts patriotus plašajā pasaulē Latvijas dzimšanas dienā!”