Vīķe-Freiberga: ja krievu valodai būs oficiāls statuss, latviešu valoda var iznīkt
Ja kādu dienu krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss Latvijā, tad latviešu valodai būtu nopietni iznīkšanas draudi, Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Vienlaikus viņa atzina, ka patlaban notiekošā parakstu vākšana par krievu valodu kā otru valsts valodu atbilst demokrātijas un Satversmes principiem.
"Nav jāliek šķēršļi pilsoņu gribas brīvai izpausmei, ja vien tā nav pretlikumīga. Tas ir politisks viedoklis, cita izpratne par to, kādu šiem pilsoņiem gribētos redzēt Latvijas valsti," sacīja Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente atbalstīja valsts augstāko amatpersonu lēmumu nekomentēt parakstu vākšanas kampaņu ar kopīgu paziņojumu, jo amatpersonām nav pareizi no savām pozīcijām iespaidot pilsoņu brīvas gribas izpausmes. "To var darīt no partijiskā viedokļa, piemēram, Saeimā," piebilda Vīķe-Freiberga.
Viņa izteica nožēlu, ka 20 neatkarības gados Latvijas pilsoņu kopumā nav izveidojies vienots kopsaucējs un izpratne par to, kādai Latvijai būtu jābūt. "Būtu svētīgi, ja ļaudis varētu beigt runāt par apvainojumu kā ieganstu kādai rīcībai. Tas ir ļoti bērnišķīgi, tā savas attiecības kārto bērni līdz desmit gadu vecumam. Lai novērstu apvainošanās sajūtu, visiem ar savu rīcību jāapliecina, ka ciena arī citus cilvēkus," sacīja bijusī prezidente.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka latviešu valodas statusu un pozīcijas ir jānodrošina Latvijas likumdošanai un skolu sistēmai, kā arī latviešu valodas lietotājiem, paužot savu attieksmi un cieņu pret valodu. "Latvijā latvieši bieži vien uzreiz pāriet uz sarunu svešvalodā, tiklīdz kompānijā parādās kāds latviski nerunājošs, bet, piemēram, franči tā nekad nedarītu," piebilda Vīķe-Freiberga.
No 1. līdz 30.novembrim notiek parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešami 435 060 lati.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šopavasar sāka vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda".
