Latvijas Republikas proklamēšanas dienu nesvin 45% krievvalodīgo un 27% latviešu

Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto minējuši, ka 18. novembra svētkos apmeklē tiem veltītus publiskos pasākumus, bet aptuveni tikpat - seko līdzi svētku pasākumiem televīzijas vai radio pārraidēs, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos. 22% aptaujāto arī norādījuši, ka 18. novembri svin mājās, svinot ģimenes vai draugu lokā.

Raksturojot, kādus svētkus respondenti vispār svin, lielākā daļa aptaujāto neatkarīgi no tautības minējuši dažādus gadskārtu svētkus - Jauno gadu (kopumā 94%), Ziemassvētkus (92%), Līgo svētkus (86%) un Lieldienas (82%).

Taču, piemēram, Sieviešu dienu aptaujātie svin biežāk (60%) nekā Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī (46%).

Salīdzinot iedzīvotāju atbildes atkarībā no viņu sarunvalodas ģimenē - latviešu vai krievu -, secināts, ka latvieši biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji svin Līgo svētkus (attiecīgi 91% un 80%) un Mātes dienu (49% un 29%), bet krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk atzīmē Sieviešu dienu (72% krievvalodīgo respondentu un 51% latviešu), kā arī Otrā pasaules kara beigas un PSRS uzvaru karā 9.maijā - to atzīmējot 48% krievvalodīgo iedzīvotāju un 6% latviešu.

Tiesa gan, iedzīvotāju mīļāko svētku titula statusu nepārprotami dala Ziemassvētki un Jaunais gads, kur latviešiem nedaudz mīļāki ir Ziemassvētki, bet krievvalodīgajiem iedzīvotājiem - Jaunais gads, liecina "DNB Latvijas barometra" pētījums.

LETA