Vācu žurnālists: nekādas Baltijas vienotības nav

Vācijas ietekmīgā laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" ilggadējais žurnālists laikrakstam "Latvijas Avīze" norādījis, ka Vācijā par Baltiju joprojām ir dzīvs priekšstats kā par vienotu veselumu. Taču patiesībā tā ir ilūzija - nekādas Baltijas nav. Lietuva, Latvija un Igaunija, lai gan kaimiņos, gājušas katra savu atšķirīgu attīstības ceļu.

Grāmatā aprakstīta Baltijas valstu jaunāko laiku un senāka vēsture. Pa nodaļai atvēlēts gan Igaunijai kā jauno tehnoloģiju zemei, kas bija "pirmā valsts pasaulē, kur pilsoņi varēja nobalsot vēlēšanās no saviem mājas datoriem", gan vairākkārtējai Nobela prēmijas literatūrā kandidātei Vizmai Belševicai, kurai pašmāju sabiedrībā bija "gandrīz popzvaigznes statuss", gan enerģētikas milžu cīniņiem par "Mažeiķu naftu" Lietuvā, gan baltvācu liktenim un latviešu "augošajai pašapziņai".

"Nav nekā cita, kas kopš atbrīvošanās no Maskavas varas būtu nodarbinājis Latvijas politiku un sabiedrību vairāk kā attiecības starp Latviju un Krieviju un latviešiem un krieviem," par Latviju raksta fon Lūciuss. Viņš arī secina, ka "vēl vairāk nekā Lietuva un Igaunija Latvija ir tilts starp ziemeļiem un dienvidiem, rietumiem un austrumiem, kas to dažkārt padara par bezprofila vidus zemi, kurai savs ceļš vēl meklējams".

Kādā grāmatas nodaļā fon Lūciuss pievēršas latviešu "augošajai pašapziņai". Latviešu "valodas nacionālisms" ir vienlaikus gan ļoti izteikts, gan saprotams, jo tikai dažus gadu desmitus savā vēsturē Latvija bijusi neatkarīga valsts, atzīst autors. "Lielākoties to pārvaldījuši vācieši vai krievi. Tādēļ latviešu valodai izdzīvošana bijusi visai smaga."

Taču vienlaikus viņš konstatē arī paradoksu. Saskaņā ar aptauju datiem Latvija, par spīti tās valodas nacionālismam, attieksmē pret etniskajām un valodas minoritātēm ir tolerantākā valsts Centrālaustrumeiropā. Nav nevienas citas valsts, kurā līdzās pilsoņiem mitinātos tik daudz ārvalstu pilsoņu - 17,5% no iedzīvotāju kopskaita. Turklāt nekad nav reģistrēts neviens etniski motivētas vardarbības gadījums.

Kā raksta "Latvijas Avīze", fon Lūciuss ir pieredzējis žurnālists, kas profesijā nostrādājis vairāk nekā 30 gadus. Deviņus gadus - no 1987. līdz 1996. gadam - viņš pavadījis kā korespondents Āfrikā, bet no 2001. līdz 2006. gadam dzīvojis Stokholmā, "Frankfurter Allgemeine Zeitung" būdams atbildīgs par Ziemeļeiropas reģionu un Baltijas valstīm. Tieši tolaik arī vispamatīgāk iepazinis Baltiju.

Savulaik fon Lūciusam bija konflikts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš saistībā ar "Frankfurter Allgemeine Zeitung" rakstu "Ventspils oligarhs: Latvijas ostas pilsētas mērs valda ar draudiem, naudu un solījumiem" laikrakstu iesūdzēja tiesā. Tiesāšanās beidzās ar Vācijas Hanzas virsapgabaltiesas apstiprinātu mierizlīgumu starp Lembergu un "Frankfurter Allgemeine Zeitung", par kuru Lembergu pārstāvošais advokāts Aivars Lošmanis tolaik lepojās, ka tas esot vērtējams kā Ventspils mēra uzvara šajā procesā.

Pats fon Lūciuss gan apgalvo, ka patiesībā prāvas iznākums bijis gluži pretējs, jo "Frankfurter Allgemeine Zeitung" piekāpusies Lembergam vien dažos punktos.

Par Lembergu viņš raksta arī grāmatā - Ventspils mēram veltīta neliela nodaļa ar nosaukumu "Divi, trīs, četri oligarhi".