Pētījums: policijai uzticas gandrīz 70% iedzīvotāju

Nemaz policijai neuzticas 7% iedzīvotāju, bet drīzāk neuzticas - 21%.

VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis šodien preses konferencē uzsvēra, ka iedzīvotāju uzticības koeficients pēdējo trīs gadu laikā īpaši nav mainījies, tas ir stabils. Rezultāti esot vērtējami kā pozitīvi, neraugoties pat uz šā gada janvārī traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī.

Uzticamības rādītāji esot līdzīgi Eiropas līmenim. Savukārt, runājot par to, cik iedzīvotāji jūtas droši, Ķuzis atzina, ka šajā jomā policijai vēl jāstrādā, lai gan rezultāti arī esot visai stabili, ja salīdzina ar iepriekšējos divos gados veiktiem pētījumiem.

Policiju šogad pārsteidzis tas, ka iedzīvotāji, pirmkārt, no policijas vēloties dzirdēt dažādus padomus, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, nevis uzzināt policijas darba rezultātus, piemēram, par kārtējā noziedznieka aizturēšanu.

Pētījuma rezultāti arī parādījuši, ka vērojami uzlabojumi policijas pieejamības ziņā, jo iedzīvotāji ir daudz vairāk informēti, kā sasniegt policiju un kurā no tās struktūrvienībām vērsties konkrētā gadījumā, atzīmēja Ķuzis.

Lielāku uzticēšanos VP pauž iedzīvotāji Zemgales reģionā un Latgales reģionā - 74%, bet Kurzemes - 73%. Tāpat arī iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem un cilvēki vecumā līdz 30 gadiem. Vecākās grupas pārstāvji - 61-74gadi, pamata izglītību ieguvušie un iedzīvotāji, kuri nelieto internetu, biežāk atbildējuši, ka viņi pilnībā uzticas VP - 13-16%.

Augstāki neuzticēšanās rādītāji ir Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju vidū - attiecīgi 36% un 32%, kā arī ģimenēs ar augstākiem ienākumiem - virs 200 latiem uz vienu ģimenes locekli.

52% aptaujas dalībnieku uzsver, ka viņi ir pilnīgi pietiekami vai drīzāk pietiekami informēti par VP darbu. Gada laikā rādītājs nav mainījies, taču salīdzinājumā ar 2009.gadu tas ir pieaudzis par 10%.

46% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi ir nepietiekami informēti par VP darbu. Uz informācijas trūkumu biežāk norādījuši Rīgas un Latgales reģiona iedzīvotāji - attiecīgi 52% un 54%, kā arī citu tautību pārstāvji - 52%.

Par labāk informētiem sevi biežāk uzskata iedzīvotāji Kurzemes un Vidzemes reģionos - attiecīgi 63% un 61% un latvieši - 57%.

Runājot par avotiem, no kuriem iedzīvotāji gūst informāciju par VP un tās darbību, absolūtais vairākums jeb 86% respondentu kā galveno norāda masu saziņas līdzekļus. Otrajā vietā ir pašu pieredze vai citu cilvēku pieredze - attiecīgi 19% un 26%. 8% respondentu pēdējā gada laikā guvuši informāciju no valsts vai pašvaldību iestādēm.

Pētījumu veica SIA "Factum", aptaujājot 1000 respondentu visos Latvijas reģionos. Pētījuma izmaksas - ap 2000 latu.

Pētījumā iegūtos datus paredzēts izmantot VP darba plānošanai 2012.gadā un sabiedrības informēšanai. Ķuzis sacīja, ka pētījuma rezultāti tagad tiks analizēti un ņemti vērā, domājot par nākamā gada darbības virzieniem. "Iedzīvotāju novērtējums ir policijas otrā alga," atzina policijas šefs.