„Latvijas Krājbanka” lolojusi Rīgas mēru Ušakovu

Tagad, kad atklājies, ka Rīgas dome „Latvijas Krājbankā” glabājusi daudzus miljonus latu, iespējams, pat uz neizdevīgiem noteikumiem un, kad zem jautājuma zīmes ir, vai Latvijas galvaspilsēta spēs tos atgūt, rodas jautājums, kāpēc Rīgas dome tik konsekventi turējās pie „Latvijas Krājbankas” kontiem.

Katrā ziņā Rīga nav kādas mazpilsētas pašvaldība, kurai līdzekļi „Latvijas Krājbankā” bija jāglabā gluži vai spiestā kārtā, jo tā bija vienīgā banka miestā. Rīgā izvēlēties bankas, kurās glabāt naudu un to „izmētāt” pa vairākām kredītiestādēm, ir simtām reižu vairāk nekā, piemēram, Dagdā vai Dundagā.

Domājams, ka „Latvijas Krājbankas” un Rīgas domes ciešās attiecības ir saistītas ar Rīgas mēra Nila Ušakova un no „Latvijas Krājbankas” atkarīgo uzņēmumu sirsnīgo draudzību. Katrā ziņā pēdējā laikā „Latvijas Krājbankas” un tās īpašnieka krievu miljardiera Vladimira Antonova kontrolēto uzņēmumu draudzība ar Ušakova bija acīmredzama. Tiesa gan, publiskajā telpā ir parādījušās tikai pāris zīmīgu faktu, kas liecina par Ušakova un viņa pārstāvētā „Saskaņas centra” saistību. Tie liecina, ka „Latvijas Krājbankas” un Nila Ušakova attiecības nav tikai pragmatiskas darījumu attiecības starp noguldītāju un banku.

Privātais „veselības konts”

Ušakova un „Latvijas Krājbankas” privātās attiecības nav saistītas tikai ar šogad maijā atvērto Ušakova ģimenes privāto kontu, lai vāktu līdzekļus Rīgas mēra ārstēšanai pēc neveiksmīgā starta Rīgas maratonā, kura laikā Ušakovs zaudēja samaņu un nokļuva Berlīnes klīnikā. Viņam naudu ārstēšanas izdevumu segšanai varēja ziedot, to pārskaitot tikai uz vienu banku – „Latvijas Krājbanku”, kur šim nolūkam bija atvērts speciāls privātais konts. Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa toreiz arī visus aicināja ziedot naudu tieši uz šo kontu. Šovasar šajā kontā Ušakova ārstēšanai tika savākti 140 000 latu.

Īpašu labvēlību „Latvijas Krājbankas” īpašnieks Antonovs Ušakovam pastarpināti  izrādīja arī pagājušā gada novembra beigās, kad Antonova pārraudzībā nokļuva Rīgas krievu dienas laikraksts „Telegraf”, kas saņēma kredītu „Latvijas Krājbankā”. Toreiz laikrakstā tika noteikta stingra cenzūra – par Ušakovu nevienu sliktu vārdu!

Lai šo cenzūras noteikumu varētu nodrošināt gluži vai anekdotiska pārpratuma dēļ amatu nācās zaudēt tolaik nepaklausīgais laikraksta galvenais redaktors Aleksandrs Krasņitskis un Ziņu nodaļas vadītājs Sergejs Pavlovs. Galvenajam redaktoram laikraksts bija jāpamet tāpēc, ka viņa vadītajā izdevumā bija publicēta ziņa, kurā kāds deviņus gadus vecs Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolnieks Ušakovu nodēvēja par „duraku” (muļķi).

Decembra sākumā „Telegraf” galvenais redaktors aizgāja pēc abpusējas vienošanās ar laikraksta izdevēju. Aiziešanas iemesls bija domstarpības, jo izdevējs „Telegraf” kā respektablu laikrakstu, kas orientēts uz ekonomikas attīstību, savukārt Krasņitskis uzskatīja, ka masu mediju loma ir būt „ķēdes suņiem”, kuri sabiedrības interesēs seko līdzi notiekošajam varā.

Antonovs tiekas ar „Saskaņas centra” spici

„Latvijas Krājbankas” īpašnieks Antonovs ar Ušakovu, pēc visa spriežot, nav pārspriedis tikai finanšu darījumus, bet arī politiskus jautājumus, jo tieši politiskā gaisotne varēja ietekmēt viņa biznesa darījumus, piemēram, saistībā ar „airBaltic”.

TV3 raidījums „Bez tabu” vēstīja, ka septembra beigās, nedēļu pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām, Krievijas miljardieris Antonovs esot konsultējies ar politiskās apvienības „Saskaņas centrs” politiķiem, kas šobrīd pretendē uz iekļūšanu valdībā. Tā kā „Saskaņas centra” spicē ir arī Ušakovs, tad jādomā, ka Antonovam interesēja arī savas un „Latvijas Krājbankas” pozīcijas nostiprināšana Latvijas galvaspilsētā. „Nelaimīgos” desmit miljonus Rīgas dome „Latvijas Krājbankā” arī ir noguldījusi pēc tam, kad šī tikšanās bija notikusi.