Zemgalē audzis tūrisma objektu apmeklējums

Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvis Juris Kālis pavēstīja, ka Zemgalē notikušajā gadskārtējā tūrisma konferencē Plānošanas reģiona administrācijas speciālisti dalībniekus iepazīstināja ar vienu no jaunākajiem projektiem "Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes identitāte", kura ieviešanai noslēdzoties aiznākamajā gadā, tāpat kā Rīgas, Kurzemes un Vidzemes reģionā, būs izstrādāts tūrisma paraugmaršruts ar vismaz pieciem Zemgalē populārākajiem svētvietu objektiem.

Turklāt projektā paredzēts izstrādāt maršrutā ietverto un vēl citu kulta identitātes objektu - akmeņu, avotu, alu, koku, pilskalnu apsaimniekošanas plānu, nodrošinot atbilstīgu infrastruktūru un informāciju kā dabā, tā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Katrā no reģioniem, apzinot un novērtējot aptuveni 100 šādus objektus, tiks stimulēta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, tūristu apskatei piemērotāko vietu sakopšana un labiekārtošana.

Projekts tiek ieviests ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas "INTERREG IVA" atbalstu, piedaloties ārzemju partneriem no Igaunijas, Somijas un Zviedrijas, un tas vērsts uz tūrisma maršrutu dažādošanu un jaunu produktu izveidi.

Vēl tālākā nākotnē, sākot ar nākamā gada janvāri, saņemot jau pieminētās "INTERREG IVA" programmas atbalstu ZPR administrācija kā vadošais partneris sāks ieviest vērienīgu starptautisku projektu "Velomaršrutu tīkla uzlabošana un attīstība Centrālbaltijas teritorijā", informēja Kālis.

Projekts, atbalstot vairāku Zemgales pašvaldību iniciatīvu, izstrādāts ar mērķi popularizēt velotūrismu gan savās mājās, gan kaimiņu reģionos, izveidojot kopīgu velomaršrutu tīklu, kas organiski iekļausies arī Igaunijas un Ziemeļvalstu līdzīgā tīklā un ļaus attīstīt velotūrisma mazo infrastruktūru.

Zemgales Tūrisma asociācijā, aptaujājot tūrisma pakalpojumu sniedzējus, secināts, ka aizvadāmajā sezonā apskates objektu apmeklējums, salīdzinot ar pērno gadu, palielinājies aptuveni par sešiem līdz desmit procentiem un arī naktsmītnēs klientu uzturēšanās ilgums palielinājies.

Pozitīvi to lielā mērā ir ietekmējusi vairāku reģionālu projektu ieviešana, piesaistot dažādu Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tā, piemēram, Bauskas pils, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Viesītes pašvaldību muzeji renovējuši atsevišķas telpu grupas, iegādājušies audio gidus, modernizējuši pastāvīgās ekspozīcijas, labiekārtojuši teritoriju un veikuši citus labus darbus, kas veicinājuši muzeju pieejamību un ļāvuši apgūt progresīvāko muzejnieku pieredzi kā Latvijā, tā kaimiņvalstī Lietuvā.

Savukārt citā projektā Bauskā, Dobelē, Viesītē, Vīpē, Zasā un vēl četrās vietās Jelgavas novadā izveidoti amatniecības centri, kas darbojas vienotā sadarbības tīklā un kalpo vietējo tūrisma produktu attīstībai.

Secināts, ka netiešā veidā tūrisma nozares uzplaukumu reģionā ir veicinājis Lielupes baseina ūdeņu apsaimniekošanas projekts, ko ieviešot veikta upju gultnes un krastu tīrīšana, labiekārtotas atpūtas vietas, skaidroja Kālis.

Bet patlaban ZPR dalībnieki kopā ar Lietuvas partneriem ievieš jaunu projektu, kas ir turpinājums iepriekšējam un vērsts uz lietus, kā arī kanalizācijas ūdeņu savākšanas un attīstīšanas sistēmu izbūvi vairākās apdzīvotās vietās, tostarp lauku teritorijās. Vietējo ļaužu dzīves kvalitātes uzlabošanai un tūristu ērtībām kalpo reģionā ieviestais projekts "Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē".

Izstrādātie vai uzlabotie Dabas aizsardzības plāni, veiktie infrastruktūras papildinājumi Bauskas, Daugavas ielejas, Laukezera, Saukas un Vilces dabas parkos sekmēs aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un apsaimniekošanu. Arī šīm aktivitātēm nākamajā gadā sagaidāms turpinājums, jo sāksies jauna Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstīta projekta ieviešana, kas paredz jau minēto, kā arī jaunu aizsargājamo teritoriju aptveršanu, skaidroja Kālis.

Tāpat nākamajā gadā sāksies nesen apstiprinātā Zemgales iniciētā dabas resursu pieejamības uzlabošanas projekta ieviešana Jēkabpilī, Dobelē, Pļaviņās un Jaunjelgavā. Savukārt citā projektā paredzēts attīstīt zaļo tirdziņu infrastruktūru Koknesē, Dobelē, Rundālē, Viesītē un Pļaviņās, kas arī tiešā vai netiešā veidā veicinās tūristu pieplūdumu.

LETA