Policija atbrīvo aizturēto Ušakova e-pastu noplūdinātāju
Pēc divu diennakšu ilgas aizturēšanas policija sestdien atbrīvoja interneta portāla "kompromat.lv" žurnālistu Leonīdu Jākobsonu, apstiprināja viņa advokāts Andris Baumanis un pats žurnālists.
"Mani tur aizdomās par [Nila] Ušakova korespondences lasīšanu," apliecina Jākobsons.
Žurnālists plāno jau pirmdien atjaunot portāla "kompromat.lv" darbību un turpināt publicēt iegūtos materiālus. Viņš neuzskata, ka veicis kādu noziegumu.
Jākobsonam kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Jākobsons policijai sestdien ir sniedzis liecības.
Pēc atbrīvošanas viņš pastāstīja, ka aizturēšana viņu šokējusi. Pie viņa mājās ar kratīšanas orderi ieradušies pieci policijas pārstāvji, kā arī tikusi piesaistīta specvienība. Izņemti datu nesēji un žurnālists ir pārliecināts, ka tas darīts, lai paralizētu portāla darbību.
Cietuma kamerā viņš ievietots "kā bandīts, nevis kā [bijušais Saeimas deputāts Dzintars] Jaundžeikars". Šobrīd viņš jūtas noguris, bet pirmdien varētu lemt par tālākiem soļiem, vai vērsties pret policijas rīcību.
Jau vēstīts, ka Jākobsons tiek aizturēts aizdomās par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Kratīšanā žurnālistam atsavināts dators, vairāki telefoni un apmēram 300 disku.
Žurnālists pauda, ka kratīšana un aizturēšana notikusi kā atriebība par to, ka viņš publicējis "Saskaņas centra" līdera un Rīgas mēra Ušakova elektroniskā pasta saraksti.
Savam advokātam viņš iepriekš pastāstīja, kur ieguvis Ušakova elektroniskā pasta saraksti, proti, žurnālistam anonīmi nosūtīta interneta vietne, caur kuru sarakste bijusi aplūkojama. Interneta vietnes adrese sastāvējusi no daudzām zīmēm.
"Viņš tur iegāja, ieraudzīja un vispirms ziņoja prokuratūrai, un pēc tam laikam sāka pamazām publicēt," iepriekš klāstīja advokāts.
Ušakovs iesniegumā policijai lūdza izmeklēt gadījumu par elektroniskā pasta noplūdi. Ušakovs ir pārliecināts, ka viņa elektroniskais pasts ir uzlauzts, kā arī, pēc viņa teiktā, daļa no publiskotajām vēstulēm ir viltojumi.
Sarakste rāda, ka par spiegošanu aizdomās turētajam Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009.gada pavasarī bija spiests pamest Latviju, iespējams, Ušakovs sūtījis diezgan nepārprotama satura vēstījumus, kas varētu liecināt arī par Krievijas vēstniecības finansējuma saņemšanu.
