Prognoze: Ziemassvētki būs pelēki, slapji un vējaini
Lai gan nākamajā nedēļā Latvijā kļūs vēsāks un zemi vietām pārklās sniega kārta, uz svētkiem atgriezīsies siltāks gaiss, gaidāms lietus, slapjš sniegs un brāzmains vējš, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), balstoties uz Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem.
LVĢMC prognozē, ka gaisa temperatūra svētku laikā pārsvarā būs diapazonā no nulles līdz +5 grādiem. Palaikam gaidāms lietus un slapjš sniegs, rietumu vēja ātrums brāzmās pretvēja piekrastē var pārsniegt 20 metru sekundē.
Arī "Global Forecast System" Ziemassvētkos Latvijā prognozē lietu, sniegu un brāzmainu vēju.
Visbiežāk diennakts vidējā gaisa temperatūra Ziemassvētkos ir -5...+3 grādu robežās, liecina LVĢMC apkopotie dati. Visaukstākie Ziemassvētki bija 1996.gadā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija -14..-19 grādu, 26.decembrī Austrumlatvijā pazeminoties līdz -24..-26 grādiem. Togad Zosēnos 26. decembrī tika reģistrēti -31,5 grādi, kas ir viszemākā Ziemassvētkos fiksētā gaisa temperatūra Latvijas vēsturē.
Vissiltākie Ziemassvētki bija 1974. gadā - tad diennakts vidējā gaisa temperatūra visu svētku laiku visā Latvijā bija +2..+5 grādi, un maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +3..+8 grādus. Neparasti silti bija arī 2006. gada Ziemassvētki - 24. decembrī maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +5,5..+8,5 grādus, arī pārējās divās dienās maksimālā gaisa temperatūra visā Latvijā bija virs nulles, piekrastē sasniedzot +6..+7 grādus.
Vēlme, lai Ziemassvētki būtu balti, vispiepildāmākā ir Vidzemes augstienē un Latvijas galējos austrumu novados. Iespējamība, ka zemi Ziemassvētkos klās sniega sega, šeit ir 98 reizēs no 100. Turpretī Baltijas jūras piekrastē, kur jūtama jūras uzkrātā siltuma ietekme, sniega sega Ziemassvētkos iespējama vidēji 85 gados no 100.
Visbiezākā sniega sega - 12-47 centimetri - Latviju klāja pagājušā gada Ziemassvētkos. Tie bija arī ar nokrišņiem visbagātākie Ziemassvētki. Visas trīs svētku dienas Latvijā bija vērojama dažādu nokrišņu buķete - lietus, ledus lietus, smidzināšana, ledus graudi un sniegs, kas vietām diennaktī pārsniedza visas decembra trešās dekādes nokrišņu normu. Nokrišņu rezultātā gandrīz visu Latviju pārklāja apledojums, kas daudzviet saglabājās līdz Jaungadam un vēl ilgāk.
Turpretī siltie 1974. un 2006. gada Ziemassvētki vēsturē saglabāsies kā "zaļie" - tad sniega nebija nekur valstī. Ziemassvētki nereti ir arī stipru vēju laiks. Piemēram, 2003. gada Ziemassvētkos vēja ātrums brāzmās visā Latvijā sasniedza 10-20, jūras piekrastē - 22-27 metrus sekundē.
