Vai atlaidīs katru ceturto Latvijas skolotāju

Valsts taupības pasākumi ir skāruši arī izglītības sfēru un, veicot reformas būs jāekonomē, kur vien var. Ministrs uzsvēris, ka būs jāoptimizē gan mācību procesa organizācija, gan materiāli tehniskā bāze, kas ļautu skolām ietaupīt līdzekļus.

Lai gan ministrs atzinis, ka ir nepareizi, samazinoties skolēnu skaitam, samazināt izglītības nozarei finansējumu, taču, veidojot šī gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrijai pērn nevarēja piedāvāt alternatīvu finansēšanas modeli.

Ministrs uzsvēra, ka no šī gada 1.janvāra finansējums skolotāju algām nav samazināts, ko apliecināja arī klātesošie Izglītības pārvalžu vadītāji. Savukārt Krāslavas, Dagdas un Zilupes izglītības iestāžu vadītājas teica, ka interešu izglītībai no šī gada 1.janvāra finansējums ir nedaudz mazāks.

Sakarā ar prognozējamo skolēnu skaita samazinājumu no 2012./2013.mācību gada 1.septembra, 2012.gada valsts budžeta finansējums mērķdotācijās pašvaldībām ir par 5,5 miljoniem latu mazāks. Piemēram, Rīgai finansējums šogad skolotāju mērķdotācijām ir par 4% mazāks nekā pērn.

„Izteikums par skolotāju skaita samazināšanu izskanēja diskusijā ar izglītības speciālistiem, iezīmējot turpmāko gadu demokrātiskās tendences. To nebūtu korekti uzlūkot atrauti no šīs sarunas konteksta,” Roberta Ķīļa viedokli precizē Reinis Tukišs, ministra padomnieks komunikāciju jautājumos.

„Izglītības un zinātnes ministrijā nav apspriests nodoms jebkādā veidā rosināt skolotāju skaita samazināšanu, un tā neplāno to darīt arī nākotnē.

Skolotāju skaita samazināšanās ir loģiskas sekas demogrāfiskajiem procesiem un skolēnu skaita samazinājumam Latvijā. Katru gadu Latvijā skolēnu skaits samazinās apmēram par 10 000 un četru gadu laikā attiecīgi par apmēram 6 000 samazināsies nepieciešamo skolotāju skaits. Skolotājiem nebūs jāsāk strādāt lielāka slodze, skolēnu daudzums rēķinot vidēji uz vienu skolotāju nepalielināsies. Ministrija no savas puses atbrīvos skolas no dažiem birokrātiskiem šķēršļiem un piešķirs skolām lielāku rīcības brīvību un iespēju rīkoties ar savām finansēm,” kasjauns.lv skaidro ministra padomnieks Tukišs.

Šie „birokrātiskie šķēršļi” ir šobrīd pastāvošās prasības par skolotāju izglītību. Proti, matemātiku jāmāca skolotājam ar augstāko izglītību šajā jomā, bioloģiju – ar biologa izglītību un tamlīdzīgi. Mazās lauku skolās šis normatīvs liek algot daudz skolotāju, kurus nevar nodarbināt uz pilnu slodzi. „Fizikas skolotājs visdrīzāk spēs pietiekami kvalitatīvi mācīt arī ķīmiju, bioloģiju un matemātiku,” skaidro Tukišs. Tomēr pedagoģiskā izglītība skolotājiem joprojām būs obligāta. Lielākās skolās ar daudzām paralēlklasēm skolu vadītājiem būs iespēja nodrošināt skolēnus ar savā priekšmetā izglītību guvušiem skolotājiem.