Ušakovs arī referendumā balsos par krievu valodu

"Apvienībā viedokļi par to, cik Latvijā jābūt valsts valodām, nedalās. "Saskaņas centrs" vienmēr ir iestājies par vienu valsts valodu - latviešu," apgalvoja Ušakovs. Tomēr referendumā viņš pats balsošot par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo uzskata, ka tā Latvijā nav svešvaloda.

""Saskaņas centra" kopējā pozīcija ir definēta un apstiprināta apvienības valdē. Mēs aicinām cilvēkus piedalīties referendumā un balsot saskaņā ar viņu pārliecību," sacīja Ušakovs.

Viņaprāt, dalība referendumā ir instruments, lai parādītu, ka pašreizējā etniski nacionālā politika Latvijas iedzīvotājus neapmierina. "Ir jābūt reālistiem - krievu valoda šeit nav svešvaloda, kā piemēram portugāļu vai spāņu valoda. Tāpēc tai jāpiešķir mazākumtautību valodas statuss un jālegalizē esošā situācija, pieliekot punktu kaislībām un nostiprinot latviešu valodas lomu," teica Ušakovs.

Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu.

Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, tika iesniegti Saeimā pēc tam, kad tika savākti un apstiprināti 187 378 pilsoņu paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Savukārt Saeimā ievēlētie neatkarīgie deputāti Ušakova paziņojuma aicina izvērtēt viņa atbilstību Rīgas mēra amatam.

Ušakova paziņojums liek aizdomāties par viņa atbilstību valsts galvaspilsētas vadītāja amatam, portālu Kasjauns.lv informēja neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Ginta Šveicere.

Neatkarīgo deputātu grupa uzskata, ka šim precedentam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir "nedzirdēti skandalozs gadījums", kad Latvijā tik augsti stāvoša amatpersona atklāti paziņo par vēlmi balsot pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tādējādi apdraudot vienu no Latvijas pamatvērtībām.

Ja parakstu vākšanas gadījumā dažas amatpersonas vēl varēja mēģināt juridiski attaisnot savu rīcību, tad šis solis vairs atkāpes nepieļauj. Ir atšķirība starp amatpersonas tiesībām uz savu viedokli un atklāti provokatīvu darbību pret sabiedrību un valsts stabilitāti. Šī robeža šobrīd ir pārkāpta, jo Latvijas amatpersonām ir jāaizsargā valsts intereses un Satversme, kurā valsts valodas statuss ir stingri noteikts - valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.

Ja mērķis ir meklēt dialogu un censties vienot sabiedrību, tad Rīgas mēra spertie soļi ir klajā pretrunā ar tiem, jo rada vēl lielāku sašķeltību Latvijas sabiedrībā, uzver Olšteina grupa.