Rudzīšu akmens Kuldīgas novadā kļūst par 2012. gada ģeoloģisko pieminekli
Par 2012. gada ģeoloģisko objektu Latvijas Petroglifu (ģeoloģisko pieminekļu izpētes) centrs ir izvēlējies Rudzīšu akmeni, kas atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Rudzīšu akmens ir 4,7 metrus garš, 3,6 metrus plats un līdz 2,2 metrus augsts kaļķakmens blāķis. Iezī konstatētās fosilijas ļauj spriest, ka kaļķakmens ir veidojies silūra periodā (tas ir pirms 410 - 435 miljoniem gadu) ekvatora tuvumā, siltā, koraļļiem bagātā jūrā. Pirms vairāk nekā 10 000 gadiem ledājs to atnesis no, iespējams, Sāmsalas, kur atrodami līdzīgu silūra iežu atsegumi. Kaļķakmens ir ievērojami neizturīgāks par magmatiskajiem iežiem, un parasti ledājs šādus nogulumiežu atrauteņus sadrupina sīkos oļos.
Rudzīšu akmens atrodas Rietumkurzemes augstienes austrumu malā, izteikta gravas veida pazeminājuma nogāzē netālu no Rudzīšu un Kalniešu mājām. Pazeminājums ir kā atzars vairākus kilometrus garai senlejai, kas stiepjas paralēli izteiktai ledāja malas (marģinālajai) nogāzei, kas nodala augstieni no Pieventas zemienes.
Akmens savā tagadējā vietā ir nonācis izkūstot no kustību beigušā šļūdoņa pamatnes. Interesanti, ka tas ir novietojies Rietumkurzemes augstienes šaurākajā vietā, kur tikai 8 kilometri nodala Pieventas un Rietumlatvijas zemienes. Akmens izcelsmes vieta ir silūra kāple (glints), kas stiepjas cauri Monzunda arhipelāgam un ietiecas Baltijas jūras centrālajā daļā. Trauslais un plaisainais akmens, kas veidots no silūra kaļķakmens ir unikāls veidojums, un vienīgais tāds Latvijā. Tas ir zinātnei ļoti nozīmīgs, jo liecina par ledāja dinamiku un degradācijas procesiem pēdējā apledojuma laikā.
Iepriekšējos gados par gada ģeoloģiskiem Latvijas Petroglifu centrs bija izvēlējies: 2008. gadā – Neļķu klintis pie Mazsalacas, 2009. gadā – Sikšņu klintis pie Virešiem, 2010. gadā – Virsaišu ūdenskritums pie Sabiles un 2011. gadā – Kulšēnu sēravots pie Ozolaines.
