„Profesionālajiem” pabalstu lūdzējiem sāksies grūti laiki
Šogad varētu sarukt ilggadējo pabalstu un sociālās palīdzības saņēmēju ienākumi. Labklājības ministrija un pašvaldības iecerējušas vairākas izmaiņas likumos, kas apgrūtinās lūdzēju bezrūpīgo dzīvi.
Profesionālie pabalstu saņēmēji ir cilvēki, kuri uzskata: man pienākas palīdzība, un labāk gadiem saņem pabalstus nekā meklē darbu. Daži pat vēlas bērnus ievietot internātskolā, lai pašiem nebūtu jāaudzina, citi, pavalkājuši bezmaksas „humpalas”, tās nemazgā un gaida klāt pievedam jaunas, raksta laikraksts „Diena”.
Ministrija grib panākt, lai strādāt kļūtu izdevīgāk
Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka pabalstu saņēmēju vidū cilvēku, kuri nevēlas izrauties no pabalstu „gūsta”, nevarētu būt daudz. Tomēr no šā gada „profesionālajiem” pabalstu saņēmējiem dzīve padarīta grūtāka. LM arī sola meklēt risinājumus, lai strādāt kļūtu izdevīgāk.
Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka liels skaits iedzīvotāju, kuri atbilst trūcīgas personas statusam, „pēc profesionālajām kvalitātēm darba tirgū kvalificējas zemākā atalgojuma segmentam”. Tādēļ, iegūstot darbu ar mazu algu, ienākumi varētu nebūt daudz lielāki par pabalstu. Turklāt atbalsta apjoms, kas pienākas no pašvaldības un valsts, kaut vai bezmaksas veselības aprūpe, saruktu. Tāpēc LM pašreiz izstrādā priekšlikumus, kā ilgstošos bezdarbniekus ievilkt darba tirgū. Ministrija izsver, vai ir radāmi kādi specifiski atbalsta veidi, piemēram, transporta kompensācija, lai cilvēki var izbraukāt uz darbu.
Pašvaldības pamanījušas, ka, piemēram, ģimenes ar lielu bērnu skaitu pabalstos saņem pat vairākus simtus latu un vecākus motivēt strādāt ir grūti.
Pabalstu lūdzējiem dzīve sarežģīsies
Šogad ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu bezdarbnieki pašvaldībā vai nevalstiskā organizācijā varēs veikt pagaidu mazkvalificētus sabiedriskos darbus līdz četriem mēnešiem, ik mēnesi saņemot 100 latu. Šis darbs gan ir vairāk kā līdzdalības pasākums pabalsta saņemšanai, jo saņemto naudu ieskaita garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenī, aprēķinot pabalstu.
Arī trūcīgajām personām, kuras saņem palīdzību, piemēram, GMI pabalstu, šogad ir izmaiņas - kādi no viņiem var nekvalificēties GMI pabalsta saņēmēju statusam un viņu kopējais ienākumu apjoms varētu sarukt, jo, aprēķinot pabalstu, ienākumos ieskaita vairākus pabalstus, ko iepriekš neieskaitīja.
Maijā valsts pārstās maksāt 20% līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstam, to pilnībā pārliekot uz pašvaldību pleciem, taču visu gadu valsts turpinās uz pusēm ar pašvaldībām finansēt GMI pabalstu.
Grozījumi likumā attiecas arī uz „profesionālo” pabalstu saņēmēju pienākumiem. Piemēram, sociālās palīdzības pabalstu pieprasītājiem būs jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekiem. Iepriekš viņi varēja būt tikai kā darba meklētāji. Pašvaldībai ir arī tiesības viņus iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos līdz 12 stundām nedēļā, kas rada labumu sabiedrībai. Ja klients atteicies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai, pabalsts tiks samazināts.
Profesionālo pabalstu saņēmēju kategorijas
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa „Dienai” saka, ka pašvaldībās izskan viedoklis, ka negatīvu sabiedrības attieksmi izpelnās divas pabalstu saņēmēju grupas. Viena saņem ienākumus ēnu ekonomikas sektorā, taču tāpat nāk pēc pabalstiem. „Otra grupa, tautas valodā sakot, ir nolaidušies cilvēki, kuri vairs nevīžo it neko darīt,” teic Šimfa. Tie ir cilvēki, kuri humānās palīdzības drēbes nemazgā, piemājas dārzā vairs neko nestāda, uz mežu pēc ogām un sēnēm vairs neiet.
„Taču šīs divas pabalstu saņēmēju grupas cilvēki redz, un tās izraisa vislielāko negāciju pret viņiem un, iespējams, rada kopējo negatīvo viedokli pret pabalstu saņēmējiem,” saka Šimfa. Viņa par dramatisku nosauc šādu cilvēku bērnu nākotni. Daļa bērnu esot pārņēmuši vecāku „stilu” un attieksmi pret dzīvi, taču daļa jauniešu vēlas izrauties no šīs vides, taču neredz iespējas.
Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska stāsta - novadā ir novērota tādu cilvēku kategorija, kurus varētu saukt par profesionāliem pabalstu saņēmējiem. Daudz gan tādu neesot, drīzāk nedaudz, taču pabalstos izmaksātā nauda tik un tā nav maza. „Kad strādāja tā saucamajā simtlatnieku programmā, bija redzama viņu attieksme pret darbu un dzīvi. Attieksme, kad ir jānāk laicīgi atzīmēties. Viņam ir pilnīgi vienalga,” atzīst Jablonska. Veidojoties šādu cilvēku paaudze - paši viņi gājuši internātskolā, tāpēc pašvaldībai pieprasa arī savus bērnus tur ievietot, lai nebūtu mājās viņiem jāgatavo ēst, jāpērk drēbes un burtnīcas skolai.
