Ūdens līmenis dažās Kurzemes upēs sācis kristies, citviet vēl kāpj
Pēdējās diennakts laikā vairumā Latvijas upju turpinājās ūdens līmeņa paaugstināšanās, bet situācija vairākās pārplūdušajās mazajās Kurzemes upēs sākusi uzlaboties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Ventas augštecē lielākais ūdens līmenis - 539 centimetri (cm) virs Vārdavas stacijas nulles atzīmes jeb par 30 cm vairāk nekā pērnā gada palos - tika sasniegts piektdienas vakarā, nakts gaitā līmenis sācis pazemināties. Savukārt Ventas vidustecē un lejtecē pēdējās diennakts laikā ūdens līmenis paaugstinājās vēl par 98-123 cm, pie Kuldīgas ūdens līmenis divu dienu laikā cēlies par 235 cm, tomēr tas nerada plūdu draudus. Ventā pie Vendzavas ūdens līmenis patlaban ir nedaudz augstāks par 2011.gadā reģistrēto maksimumu, bet vairāk nekā metru zemāks par 2010.gada pavasara plūdu atzīmi.
Neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās vēl turpinās Abavā un tās pietekā Imulā. Abavā pie Rendas ūdens līmenis par 30 cm pārsniedz 2011.gada maksimālo atzīmi. Savukārt Ventas pietekā Ciecerē ūdens līmenis pagājušajā diennaktī pazeminājies par 66 cm. Ūdens līmenis krities arī Sakas pietekā Durbē, bet Bārtā un Ziemeļkurzemes upē Rojā tas vēl kāpis attiecīgi par 61 un 53 cm.
Latgales, Vidzemes un Zemgales upju līmenis pēdējās diennakts paaugstinājies vidēji par 5-40 cm, bet Svētes pietekā Bērzē - par 76 cm, Lielajā Juglā - par 109 cm. Augsts ūdens līmenis saglabājas Ziemeļvidzemes upēs, kur vietām applūdušas palienes.
Tuvākajā diennaktī vairs nav gaidāma strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, prognozē sinoptiķi. Nākamnedēļ vēsā laika dēļ ūdens līmenis pārsvarā pazemināsies.
Jau vēstīts, ka pēc ceturtdienas spēcīgā lietus applūda daļa Dundagas, plūdi samērcēja vai līdz ar straumi aizrāva vairāku iedzīvotāju ziemai sagatavoto malku, citiem applūda pagrabi un tika nodarīti citi postījumi.
Ziņas par applūdušiem laukiem un vietējiem ceļiem tika saņemtas arī no citām apdzīvotām vietām Kurzemē un Vidzemē.
BNS
