Latvijai uzbrūk ciparu jeb audio narkotikas
Sabiedrība

Latvijai uzbrūk ciparu jeb audio narkotikas

Jauns.lv

Daudzi Latvijas jaunieši pēdējos gados ir aizrāvušies ar ciparu jeb audio narkotikām. To lietotāji jeb klausītāji nākotnē visdrīzāk kļūs par psihiatrisko klīniku pacientiem.

Latvijai uzbrūk ciparu jeb audio narkotikas...
Latvijas jaunatne apdraud jauns, moderns narkotiku veids – audio jeb ciparu narkotikas.
Latvijas jaunatne apdraud jauns, moderns narkotiku veids – audio jeb ciparu narkotikas.

Ciparu narkotikas plašāk Latvijā kļuva pazīstamas pirms pāris gadiem. Vienlaicīgi par šo jauno fenomenu pauda satraukumu Krievijas, Eiropas valstu un ASV mediji. Šo salīdzinoši jauno narkotiku veidu pērk un pārdod internetā. Nav pat jāpārkāpj likums. To var izdarīt jebkurš, neizejot no mājas, turklāt legāli, raksta portāls delfi.lv.

Ritmiska iedarbība uz smadzenēm

Audio, ciparu jeb digitālās narkotikas ir skaņas faili, kas lietotājam sola īstajām narkotikām līdzvērtīgu kaifu. Internetā var iegūt gan marihuānai, gan extacy, gan LSD, kokaīnam un citām izplatītām narkotikām līdzvērtīgu kaifu. Dažādībai tiek piedāvāti arī skaņas faili, kas sola orgasmu, „pirmās mīlestības” sajūtas, ārpusķermeņa pieredzi, alkohola reibumu un citus pārsteidzošus dvēseles un fizisko sajūtu stāvokļus.

Obligāts nosacījums – narkotiskās mūzikas faili jāklausās labas kvalitātes austiņās, tas jādara relaksētā pozā un tad tikai atliek iegrimt „kaifā pēc izvēles”.

Izmaiņas cilvēka psiholoģiskajā stāvoklī tiek panāktas, failos izmantojot binaurālos ritmus. Paši par sevi šie ritmi pazīstami jau sen, taču nu tiem gūts jauns pielietojums.

Paši „narkotirgoņi” internetā skaidro ritmu iedarbību: „Ritmiska ārēja iedarbība uz maņu orgāniem ar frekvenci, kura raksturīga relaksācijas, snauda, miega vai radoša pacēluma stāvoklim (alfa, teta, delta ritmi), noved pie savdabīgām smadzeņu „reakcijām” un attiecīgi pie smadzeņu biolektriskajām aktivitāšu izmaiņām. (..) Klājot binaurālos viļņus vienu uz otra vairākās kārtās, var sastādīt ritmisku smadzeņu aktivitāti vajadzīgā virzienā, tādejādi panākot attiecīgo apziņas stāvokli un elektroencefalogrammas attēlu.”

Pagaidām vēl maz informācijas

Par ciparu narkotiku ietekmi uz cilvēka psihisko veselību ir ļoti maz informācijas. Nopietnu pētījumu faktiski nav, uzsver visi delfi.lv aptaujātie speciālisti.

„Audionarkotiku lietošana var būt bīstama. Tas, ka psihiatri un narkologi vēl nesaskaras ar šiem lietotājiem, drīzāk liecina nevis par to, ka tas nav bīstami, bet par to, ka šo audio jeb ciparu narkotiku ietekme izpaudīsies ilgtermiņa. Tāpat kā ar marihuānas lietošanu, es neizslēdzu iespēju, ka no audio narkotikām veidosies šāds pats efekts cilvēkiem, kas tās lietos regulāri. Īpaši, ja cilvēks nezina, cik stabila ir viņa psihe, jo netrūkst cilvēku ar šizotipiskajiem traucējumiem, kas sākumā nemaz nav manāmi. Ja pievienojas šis efekts, tad novirze var attīstīties,” uzsver Rīgas Domes Labklājības departamenta atkarību profilakses speciāliste Inga Dreimane.

„Līdzīgi kā ar jaunām, nezināmām ķīmiskām narkotikām, arī par audio jeb ciparu narkotikām pasaulē vēl ir maz nopietnu publikāciju, pie mums šādi klienti vēl nav manīti,” saka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste Inga Landsmane.

Sarežģītas uzbūves faili traumē psihi

Narkoloģe Tatjana Justa teic, ka apritē ir ne vien audio, bet arī vizuālās narkotikas, kad cilvēks datorā aplūko dažādus speciālus kustīgus attēlus. Audiofaili un vizuāls attēls kopā cilvēkus ar nestabilu psihi tiešām var ietekmēt. Savulaik narkoloģe kopā ar mūzikas industrijas pārstāvjiem mēģinājusi izprast šo audiofailu uzbūvi un jau toreiz secināts, ka failiem ir ārkārtīgi sarežģīta uzbūve, un jūtīgākiem cilvēkiem šie ritmi tiešām var ietekmēt psihisko stāvokli. Būtība ir tāda, ka uz katru ausi tiek padots tonis nedaudz atšķirīgos hercos, un smadzenes apmulst, cenšoties sinhronizēt sadzirdēto, jo tas nav iespējams. Justa uzsver, ka „šie ritmi nojauc normālu sirds un elpošanas ritmu, rodas dažādi traucējumi - galvassāpes, reiboņi, panikas lēkmes, bailes, redzes traucējumi. Pazeminās cilvēka aizsargbarjera, jo visur tiek teikts, ka tas ir droši.”

Narkologs Jānis Strazdiņš piebilst: „Modernās tehnoloģijas radījušas daudz jaunu atkarību - pie speciālistiem vēršas interneta un interneta spēļu atkarīgie, čatošanas atkarīgie un nu jau arī multfilmu atkarīgie.” Strazdiņš atgādina, ka atkarīgie cilvēki parasti novilcina palīdzības meklēšanu līdz pēdējam – „šis audio narkotiku fenomens ir salīdzinoši jauns, un ar šīs muzikālās psihozes sekām mēs agri vai vēlu saskarsimies, šis ir latentais laiks.”

„No šī murga var sajukt prātā!”

Lūk, ko interneta forumos raksta jaunieši, kuri ir noklausījušies ciparu jeb audio narkotikas skaņas:

Lienite212: „Es jums neieteiktu klausīties to murgu! Tas darbojas, un kā vēl! No tā var pat sajukt prātā un sekas var būt uz mūžu! Tas nāk no Krievijas, un tur jau ir daudz atkarīgo no šitā stulbuma! Es vakar ar draugu skatījos par tām narkotikām youtube.com un netīšam mazliet paklausījos to mūziku - mums palika tik slikti, slikta dūša un tāda baiļu sajūta. Domāju, ka sajukšu prātā, nezināju, kur likties, it kā būtu citur un kas apkārt nemaz nepamanu! Trūka elpa un likās, ka pēdējā stundiņa ir klāt. Es paklausījos tikai kādu minūti. Es nezinu, kas būtu, ja klausītos ilgāk! Vienīgais, ko varu jums visiem ieteikt - NEMĒĢINIET, jo jūs nezināt, kas var būt ar jums! Cik lielam stulbenim jābūt, lai izdomātu ko tādu!”

Kris: „Viens draugs klausījās... nu it kā nekas sevišķs. Nu bet tomēr - tāds dīvaināks bij palicis, „gļuki” visādi, vienkārši idiotiski jociņi, kaut kāda baigā aktivitāte...”

#25: „Neklausieties šito! Tas ir tas pats, kas reklāmās, tā sauktais, 25. kadrs. Tas tikai bojā psihi un var likt veikt visādas darbības, vai izdarīt pašnāvību.”

Kangaroo: „Vienkārši ar skaņu panāk smadzeņu darbības traucējumus, kas izraisa reiboni. Nafig tas vajadzīgs? Turklāt ņemot vērā to, ka cilvēks ir tomēr visai saprātīga radība - domājams, ka ar laiku smadzenes spēj sinhronizēt šādu efektu un dzirdēt pareizi, kas (d)efektu atslēdz. Tikpat labi kaut kas tāds var rasties arī kādas traumas rezultātā.”

Audionarkotikas

Kasjauns.lv/Foto: Bulls Press

Tēmas