Bēgļi no Āfrikas un arābu valstīm Latvijā mācās latviešu valodu

Daudzi no viņiem latviešu valodu apgūst spiestā kārtā, jo Latvija nemaz nebija viņu ceļamērķis. Viņi notverti pa ceļam uz Rietumeiropu.

Uz robežas vai dziļāk Latvijas teritorijā noķertie neslēpj, ka bijuši ceļā uz turīgākām valstīm ar plašākām iespējām, tādēļ jūtas nomākti, paliekot šeit. Dažs pat vairākus gadus. Neiemācot šiem cilvēkiem latviešu valodu, viņi nespēj atrast darbu un kļūst par pabalstu atkarīgajiem, vēsta Latvijas Radio.

Uz vienu no pirmajām latviešu valodas stundām patvēruma lūdzējiem un tiem, kas jau saņēmuši atļauju uzturēties Latvijā, atnākuši apmēram 30 cilvēku. Te ir atbraucēji no Afganistānas, Irānas un no vairākām Āfrikas valstīm. Sasēduši rindās, viņi korī atkārto skolotājas teikto, kaut gan lielākajai daļai latviešu valoda diez vai dzīvē būs vajadzīga. Saskaņā ar statistiku deviņus no desmit patvēruma meklētājiem izraida atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi nākuši.

Vairāki ieradušies no Irānas, kur viņus vajājot reliģiskās pārliecības dēļ - viņi no musulmaņu ticības pārgājuši kristietībā. Latvija nebija viņu galamērķis, bet te noķerti viņi spiesti dzīvot patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Nākotne Latvijā viņiem nešķiet skaidra

Valsts visiem patvēruma meklētājiem maksā pabalstu - lats piecdesmit dienā. Strādāt viņi nedrīkst. Tie, kuriem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, nepilnu gadu saņem 180 latu pabalstu, taču viņiem jāpamet Mucenieki. Jāatrod dzīvesvieta un jāiekārtojas darbā. Viņi var ceļot pa Eiropas Savienību, bet strādāšana citās valstīs ir ļoti ierobežota.

Jaunietis no Irānas, kurš nevēlas minēt savu vārdu, Latvijā mitinās divarpus gadus. Viņš nokļuvis tādā kā apburtajā lokā - darbu viņš nevar atrast, jo neprot latviešu valodu, bet apmeklēt kursus nevar, jo nav sapelnījis naudu. „Ja gribu mācīties latviešu valodu, kādam mani jāatbalsta, bet nekā. Valdība maksā pabalstu deviņus mēnešus, tie beidzās pirms deviņiem mēnešiem. Es neko nevaru darīt. Dažreiz ģimene sūta naudu, dažreiz draugi. Tā nav dzīve. Ja valdībai nevajag cilvēkus, ja valdība viņus neatbalsta, tad kāpēc aiztur,” stāsta irāņu puisis.

Viņš teic, ka devies uz Angliju pie ģimenes. Irānā viņš strādāja loģistikas uzņēmumā atbildēja par kravu tranzītu. Viņš mēģināja atrast līdzīgu darbu Latvijā, bet saņēmis atraidījumu, jo neprot ne vārda ne latviski, ne krieviski: „Es tiešām nezinu, ko es varu darīt šajā valstī. Meklēju darbu Zviedrijā, bet ar šo viena gada ceļošanas dokumentu es to nevaru dabūt. Visur kur es prasu, kas man var palīdzēt? Man atbild - mēs nevaram.”

Patvērumu meklētāju skaits Latvijā pēdējā gada laikā ir pieckāršojies, pērn sasniedzot 335 cilvēkus. Visbiežāk patvērumu Latvijai lūdz šeit noķertie iebraucēji no Gruzijas, Kongo, Krievijas, Kamerūnas, Sīrijas, Libānas. Lielākajai daļai no viņiem atsaka. Speciālisti patvēruma meklētāju interesi par Latviju skaidro ar globālo migrācijas ceļu izmaiņām, nokļūšanai turīgajās Eiropas Savienības valstīs, bet ne ar vēlmi apmesties uz dzīvi Latvijā.