Jēkabpils traģēdija: joprojām strīdas par bojāgājušā kompensāciju

Zemgales tiesas apgabala prokurore Vida Kravcova šo lietu izskatīšanai tiesā nodeva decembrī, un Zemgales apgabaltiesas pirmā sēde paredzēta 31. janvārī.

Tiesas priekšā stāsies nu jau bijušie policijas specvienības „Alfa” darbinieki Leonīds Koņuhovs un Arvo Žagars, bijušie Tukuma policisti Deniss un Pāvels Hristoforidi, privātpersona Staņislavs Babelis, vēl lietā figurē Staņislavs Berkuls un Edgars Paruškins, kuriem ar traģisko aplaupīšanu Jēkabpilī neesot nekādas saistības, bet viņi apsūdzēti par senākiem noziegumiem.

Jēkabpils laupīšana, kur dzīvību zaudēja policists, ir traģiskākā epizode, bet apsūdzības celtas arī par 2008. gadā un 2010. gadā paveiktām zādzībām, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, 2009. gadā pastrādātu personas sagrābšanu mantkārīgā nolūkā, lietojot vardarbību un draudus, izspiešanu un citiem noziegumiem.

Pagājušā gada 25. janvāra rītā ap pulksten deviņiem pie „Fēniksa” spēļu zāles Jēkabpilī, Pormaļa ielā 53, piebrauca „Chrysler Voyager” ar zagtām numura zīmēm. Žagars šeit strādāja par apsargu un zināja, kā kas notiek — laupīšanas labad bija izkārtojis sev brīvdienu.

Spēļu zālē notika inkasācija, kad, ģērbušies policistu formās un melnās maskās, zālē ieskrēja uzbrucēji un nokliedzās, ka notiek reids pret narkotikām — visiem gulties zemē! Divi palika pirmajā stāvā, divi uzskrēja uz otro stāvu, kur „Fēniksa” darbinieks Andris Misiņš skaitīja naudu. Daļa naudas bija seifā, lai stimulētu atslēgšanu, Misiņam iešāva kājā.

Tikmēr pirmajā stāvā sargs nospieda trauksmes pogu, ātri atbrauca apsardze, bet ar viņiem laupītāji veikli tika galā. „Rīgas Apsardzes sabiedrības” Jēkabpils filiāles direktoram pie galvas pielika pistoli, žigli pārmeklēja kabatas, acīs iepūta piparu gāzi. Apmeklētāju, kurš tieši tobrīd bija iedomājies ienākt uzspēlēt, ierāva iekšā un noguldīja zemē. Laupītāji ar naudas maisiem pār pleciem bez lielas steigas pameta „spēļu ellīti”, bet īstā elle tikai sākās. Policija jau bija ceļā, to, redzot jezgu pie „Fēniksa”, bija izsaukuši blakus esošā autoservisa darbinieki.

Bandītu minivenam „astē” iesēdās Ceļu policijas ekipāža — viņi pat nenojauta, ka vajā „kolēģus”, turklāt divi ir no specvienības „Alfa”. Pie stūres pieliktais Staņislavs Babelis bija vienīgais „civilists” bandā.

Jēkabpils policijas dežurants vēroja notiekošo nesen pilsētā uzstādītajā videonovērošanā un deva norādījumus kolēģiem. Pēc dažu kilometru vajāšanas pa pilsētu bēgļu „Chrysler Voyager” atdūrās strupceļā — Bebru ielas galā, Daugavas krastā.

Likuma sargi bloķēja atkāpšanās ceļu, sākās apšaude, ceļu policistu, virsseržantu Salvi Tihanovski smagi ievainoja kaklā, virsseržantu Rimu Švedu kājā, viņu ieročus sagrāba noziedznieki. Kapteinis Andris Znotiņš turpināja kauju pirmajā līnijā, bet viņam beidzās patronas, un šajā brīdī policists saņēma trīs šāvienus krūtīs, turklāt viens no neliešiem piegājis pie viņa un raidījis lodi galvā. Paveicās Znotiņa pāriniekam, policijas skolas praktikantam — viņu pažēloja. Apsūdzība policista nošaušanā ir izvirzīta Žagaram.

Kaujā Daugavas krastā ievainoja Denisu Hristoforidi, pie viņa palika un padevās brālis Pāvels. Drīz ieradās policijas papildspēki, bruņoti ar automātiem, viens no mājām paķēra karabīni. Atlikušie trīs laupītāji metās bēgt, bet policisti sašāva abus „Alfas” kaujiniekus, un šoferis padevās. Mašīnā atrada 104 500 latu, tātad guvums katram būtu 20 900 latu.

Apšaudes laikā, kā jau teikts, ievainoja divus policistus, Rims Šveds pēc tam saņēma 1000 latu kompensāciju, Salvis Tihanovskis – 5000 latu, viņi pēc tam ilgstoši ārstējās. Abi policisti saņēma Viestura ordeņa II pakāpes (sudraba) goda zīmes.

Andris Znotiņš (33) zaudēja dzīvību — krietns likuma sargs, vecākais inspektors no Viesītes iecirkņa, nostrādājis policijā vairāk nekā 12 gadu, bārenis, kurš dzīvē bija izsities saviem spēkiem.

„Vairāk mums tādu policistu Latvijā,” pēc traģēdijas sarunā ar žurnālu „Degpunktā” teica Vija no Jēkabpils puses. Viņu terorizēja bijušais vīrs, sūtot īsziņas ar nāves draudiem, apdraudot pat Vijas bērnu dzīvības. Znotiņš bija no tiem, kas malā nestāv, un šādus noziegumus neuzskatīja par „ģimenes lietu”. „Varu tikai tos labākos vārdus teikt par Andri, viņš vienmēr bija atsaucīgs, zinošs, palīdzēja ar padomu, viņam varēja zvanīt jebkurā laikā,” pauda Vija. Kad atkal atskanējuši draudi, Znotiņš metis citus darbus pie malas un personiski vedis viņu uz mājām vai bāriņtiesu, gādādams par sievietes drošību.

Gadījumos, kad pildot dienesta pienākumus, policists zaudējis dzīvību, likums paredz, ka valsts viņa mantiniekiem izmaksā 50 000 latu lielu kompensāciju. Lai arī kopš Znotiņa nāves pagājis jau gads, tas nav izdarīts – šīs naudas dēļ rit tiesu darbi.

Znotiņš bija bārenis, bērnu viņam nebija, un tuvākā radiniece bijusi tante Mirdza Znotiņa, kura uzaudzinājusi nākamo policistu. Lai arī valdība bija gatava izmaksāt kompensāciju viņai, pērn 14. jūnijā šis lēmums atlikts – tā lūdza toreizējais iekšlietu ministra aizvietotājs Aigars Štokenbergs, jo vēl neesot sasniegti normatīvos noteiktie termiņi mantojuma tiesību pieteikšanai. Kompensācijas piešķiršanu Znotiņa tantei iepriekš atbalstīja toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Policista piemiņu nu aptumšo tiesu darbi šīs naudas dēļ. Nelaiķa draudzene, Tieslietu ministrijas juriskonsulte Dace Vītola vērsās tiesā ar prasību atzīt viņu kopdzīves faktu, un tā nu viņa un tante nokļuvušas pretējās pusēs. Vītola arī vērsās Iekšlietu ministrijā ar iesniegumu par pabalsta piešķiršanu.

Jēkabpils rajona tiesa atzina, ka šis ir netipisks gadījums, un morālas tiesības saņemt pabalstu ir gan Vītolai, gan Znotiņai. Ir gan izskanējusi neoficiāla informācija, ka Vītolai ar Znotiņu nav bijusi kopēja saimniecība, kas ir būtiski reālai kopdzīvei. To paudusi arī Mirdza Znotiņa. „Manuprāt, Dace un viņas uz tiesu uzaicinātie liecinieki tiesai snieguši apzināti nepatiesas liecības,” pērn intervijā „Latvijas Avīzei” sacīja Znotiņa. Viņu ļoti skumdina šis strīds: „Ar to taču tik ļoti pāri tiek nodarīts gan Andrīša godam, gan viņa piemiņas saglabāšanai! Andrītis kapā apgrieztos otrādi, ja visu to redzētu.”

Policista krustmāte nemaz neesot gribējusi pieteikties kompensācijai, jo nav neatraidāmā mantiniece, tomēr nolēmusi to darīt 4. maijā, kad bija uzaicināta Rīgā saņemt Znotiņam pēc nāves piešķirto Viestura ordeni un diplomu.