Valsts budžetā nav naudas roku un kāju protēzēm. VIDEO
Cilvēkiem, kuriem ir amputēta kāja, roka vai krūts, jāstaigā bez protēzēm, jo protēžu izgatavošanai iedalīti gaužām maz līdzekļu. Ja pacients nevar atļauties samaksāt par protēzi, viņam bez rokas vai kājas jāpaliek, sēžot mājās.
Sakot, ka budžeta cirpšana jeb konsolidācija šogad Latvijas iedzīvotājus neietekmēs, politiķi ir melojuši. Īpaši skaudri valsts naudas taupīšana ietekmēs visus tos, kuriem šogad nāksies amputēt roku, kāju vai krūti. Finansējums protēzēm, salīdzinot ar pērno gadu, samazināts uz pusi. Un tas nozīmē, ka par krūts, rokas vai kājas aizstājēju invalīdam pašam jāmaksā no vairākiem desmitiem līdz pat vairākiem tūkstošiem latu.
Lai invalīdus nodrošinātu ar protēzēm, valsts budžetā šogad būtu jāatvēl ap pieciem miljoniem latu, teic labklājības ministre Ilze Viņķele. Tomēr šim mērķim nav atvēlēts pat miljons – vien 918 tūkstošu latu. Viņķele šo situāciju uzskata par traģisku, bet Tehnisko palīglīdzekļu centra vadītājs par „vienkārši stulbu”.
Vētra teic, ka tagad ne visiem invalīdiem, kuriem tiek amputēta kāja vai roka, būs protēze. Jāteic, ka rokas vai kājas protēze izmaksā ievērojamu summu – ap 2000 latiem (krūts protēze – ap 50 latu).
Sievietes, ka kurām, ārstējot krūts vēzi, noņemts krūts dziedzeris, teic, ka atgriežamies „vecajos, labajos” laikos, kad sievietes pēc operācijas krūts vietā krūšturī bāza ar griķiem pildītus maisiņus.
Viņķele gan sola, ka valdība grasās izskatīt budžeta grozījumus, kas paredzēs papildus finansējumu protēžu izgatavošanai. Tehnisko palīglīdzekļu centrā, kur izgatavo protēzes, šobrīd valda klusums, jo naudas nav, bet darbinieki devušies piespiedu atvaļinājumā.
Naudas protēzēm nav. Cilvēki staigā bez rokām un kājām (LTV Panorāma)
