Lībietis Valts Ernštreits: daudzi Latvijā vispār neiziet no krievu valodas vides

Lībiešu kultūras centra vadītāja vietnieks, dzejnieks, mākslinieks un uzņēmējs Valts Ernštreits žurnālam „Mājas Viesis” pirms gaidāmā 18. februāra referenduma par valsts valodu saka, ka krievu valodai jau tā salīdzinājumā ar latviešu valodu Latvijā ir nesamērojami lielas privilēģijas un tai nav vajadzīgs vēl kāds speciāls – valsts valodas – statuss:

„Patiesībā jau tagad krievu un latviešu valodas lietojums nav vienlīdzīgs. Kad no pieejamajām kabeļtelevīzijām tikai trīs būs krievu mēlē, tad sāksies vienlīdzība. Internetā vajadzētu nobloķēt lapas krievu valodā, lai būtu tikpat daudz, cik latviešu valodā. Tā būtu vienlīdzība.

Nevajag man stāstīt, ka krievu valodu Latvijā nevar saglabāt, tas ir idiotisms! Daudzi Latvijā vispār neiziet ārā no krievu valodas vides – strādā krievu firmās, ieslēdz televizoru – viss tev ir krieviski, ieslēdz internetu – tas pats. Būtībā ir jāaizsargā latviešu valoda, jānodrošina tai vienlīdzīgas iespējas ar krievu valodu. Ja krievu atzīs par otru valsts valodu, tas nozīmē, ka latviešu valodas pozīcijas kļūs vēl nevienlīdzīgākas. Jo nevaram salīdzināt tos resursus un tos mehānismus, kas ir Latvijā un kas tiek nodrošināti latviešu valodas lietošanai, ar tiem, kas tiek nodrošināti krievu valodas lietojumam gan Latvijā, gan Krievijā.

Neredzu nekādu pamatu, kāpēc atdalīt krievu valodu Latvijā no krievu valodas Krievijā. Tā ir viena valoda. No valodas viedokļa ir tā: mums ir latviešu valoda, ko lieto Latvijā, un krievu valoda, ko lieto Krievijā un Latvijā. Un, ja Latvijā ieviešam krievu valodu kā otro, tad Krievijā latviešu valoda varētu būt kā otrā. Tad būtu puslīdz līdzsvarā, visas Krievijas televīzijas vajadzētu dublēt latviski, lai raida pa visu Krieviju. Joks, protams.”

Tai pašā laikā viņš teic, ka latviešiem vajadzētu ņemt vērā lībiešu pieredzi, jo lībieši ir latviešu miniatūrais modelis.

„Salīdzinājumā ar lībiešu valodu latviešu valodai ir ārkārtīgas priekšrocības. Pirmkārt, valsts, kas ir spēcīgs mehānisms valodas aizsardzībai. Otrkārt, daudzās valodas lietojuma jomas, sākot jau ar to, ka varu aiziet uz veikalu aprunāties latviski. Bet pasaule kļūst arvien atvērtāka un atvērtāka, esam daudz ciešākā saskarē ne tikai ar savu fizisko apkārtni, bet arī virtuālo. Eiropa, Amerika, Āzija – viss ir te. Tas ir izaicinājums latviešu valodas pastāvēšanai.

Būtiski ir ņemt vērā lībiešu pieredzi, jo lībieši ir latviešu miniatūrais modelis gan sabiedrības, gan valodas ziņā, atšķirība ir tikai skaitļos. Lībiešu attīstība līdz šim punktam, kurā atrodamies, ļoti labi parāda, kāds ir tas process. Un kas notiek, ja neko nedara. 20. gadsimta. 20. – 40. gados lībiešiem tika iedota spēcīga pašapziņas pote. Tas bija liels igauņu un somu eksperiments, bet tas paildzināja lībiešu pastāvēšanu par gadiem sešdesmit, septiņdesmit. 20. – 40. gados viņi aktīvi darbojās, lai uzbūvētu moderno lībiešu kultūru, kas būtu konkurētspējīga. Radīja motivāciju, kāpēc lībiešu valoda ir vajadzīga, kāpēc tā ir jālieto, lai radītu rakstu valodu, izdevumus, korus, biedrības un tā tālāk. Un, ja tas netiktu izdarīts, tad jau pirms Otrā pasaules kara ar lībiešiem būtu cauri.”