Jauna pilsētas leģenda: VID kontrolē, ko pērkam lielveikalā
Latviešu urbānajai folklorai jeb pilsētas leģendām ir nākusi klāt jauna – Valsts ieņēmumu dienestam esot īpaša programma „Rasa”, kas spēj izkontrolēt lielveikalu pircēju kartes. Viņi zinot, ko mēs pērkam un cik daudz.
Turklāt šo stāstu nopietni uztver pat uzņēmēji, viņu vidū ir cilvēki, kas apzinās, ka var nokļūt VID uzmanības lokā, tāpēc, kārodami pēc veikalu īpašajām atlaidēm, lojalitātes kartes izņem ar svešu, izdomātu vārdu – dokumentus, tās izsniedzot, taču neprasa.
Vēl vairāk – arī Saeimas deputātu vidū ir zinātāji, kas apgalvo, ka VID spēj kontrolēt ikdienas tēriņus pēc veikalu lojalitātes kartēm, tāpēc viņi turas tālāk no nepatikšanām un labāk atsakās no īpašajām lojālo klientu atlaidēm un nekrāj santīmiņus par pirkumiem.
VID Sabiedrisko attiecību daļā šī versija gan izraisa smaidu, lai gan programma RASA patiešām pastāv. „VID veic nodokļu administrēšanas, t.sk. kontroles pasākums, balstoties uz risku analīzi. Fizisko personu gadījumā tiek izmantota datorizēta fizisko personu riska analīzes sistēma RASA,” skaidro VID.
Minētā sistēma izmanto VID un citu iestāžu un organizāciju datu bāzēs uzkrāto informāciju, nosakot tās fiziskās personas, „attiecībā uz kurām pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apjomā”. Analizēti tiek pilnīgi visi pilngadīgie Latvijas iedzīvotāji, kas ir Iedzīvotāju reģistrā.
VID, piemēram, saņem informāciju par CSDD reģistrētajiem spēkratiem, par Valsts zemesgrāmatā reģistrētajiem īpašumiem. Ja kāds iegādājies dārgu auto, bet viņa oficiālie ienākumi tam neatbilst, būs pamats aizdomām. Tāpat iespējams saņemt informāciju gan no tiesībaizsardzības iestādēm, gan bankām.
„Taču šobrīd nav tādas vienošanās ar tirdzniecības uzņēmumiem, ka to izsniegto lojalitātes karšu dati automātiski nonāktu VID rīcībā nodokļu nenomaksas risku analīzei un kontroles pasākumu plānošanai,” apliecina dienestā.
VID riska analīzes sistēmu RASA izveidoja 2009. gadā, un 2010. gadā bija iegūtas ziņas par apmēram 17 000 cilvēku, kuru izdevumi par 10 000 latu pārsniedz legālos ienākumus. Ik gadu VID veic 350 līdz 400 nodokļu auditu fiziskajām personām. 2009. gadā pārbaudīja 572 privātpersonas, un uzrēķināja 46,6 miljonus latu — 81 468 lati „uz degunu”. Protams, ne jau visi bija pie vainas.
