Balsu skaitīšana noslēgusies; pret krievu valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju
Sabiedrība

Balsu skaitīšana noslēgusies; pret krievu valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju

Jauns.lv

Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% nobalsojuši pret to.

Balsu skaitīšana noslēgusies; pret krievu valodu n...
Latviešu valoda arī turpmāk paliks vienīgā oficiālā valsts valoda Latvijā - par to nobalsojuši 74,8% vēlētāju.
Latviešu valoda arī turpmāk paliks vienīgā oficiālā valsts valoda Latvijā - par to nobalsojuši 74,8% vēlētāju.

Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārzemēs.

Lai grozījumi Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, stātos spēkā, par tiem bija jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo jeb 772 583 cilvēkiem.

3524 jeb 0,32% nodoto vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.

Savukārt jaunākie dati par aktivitāti par 1014 no 1035 iecirkņiem Latvijā liecina, ka referendumā piedalījušies 1 092 904 jeb 70,73% no 1 545 166 vēlētājiem.

Latgale ir vienīgais reģions, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstījuši valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Šajā reģionā par Satversmes grozījumiem balsoja 78 736 jeb 55,57% no balsstiesīgajiem, savukārt pret balsoja 62 369 jeb 44,02%. Latgalē par nederīgām atzītas 575 jeb 0,41% balsošanas zīmju.

Rīgā dati par visiem 158 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka par Satversmes grozījumiem balsojuši 119 621 jeb 37,98% balsstiesīgo vēlētāju, savukārt pret balsojuši 193 976 jeb 61,59% vēlētāju. 1364 jeb 0,43% balsošanas zīmju atzītas par nederīgām.

Ārzemēs par divvalodību nobalsoja 8163 jeb 20,56% vēlētāju, pret - 31 461 jeb 79,24% vēlētāju, bet nederīgas bija 79 jeb 0,2% balsošanas zīmes.

Vidzemē dati visiem 264 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka divvalodību šajā reģionā atbalstījuši 35 164 jeb 11,78% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, savukārt pret balsojuši 262 643 jeb 87,98% vēlētāju. 706 jeb 0,24% balsošanas zīmju atzītas par nederīgām.

Kurzemē apkopoti dati par visiem iecirkņiem un tie liecina, ka par Satversmes grozījumiem balsojuši 12 282 jeb 8,46% vēlētāju, savukārt 132 708 jeb 91,37% balsojuši pret tiem. 247 jeb 0,17% balsošanas zīmju atzītas par nederīgām.

Savukārt Zemgalē par grozījumiem Satversmē nobalsojuši 19 381 jeb 12,23% vēlētāju, bet 138 565  jeb 87,42% balsojuši pret. Arī šajā reģionā bijušas 553 jeb 0,35% bojātas balsošanas zīmes.

Kasjauns.lv/BNS/Foto:  Evija Trifanova/LETA

Tēmas