Reģistrēts šogad pirmais saslimšanas gadījums ar difteriju

Patlaban ar difteriju saslimis pacients ārstējas LIC klīnikā.

Pērn Latvijā kopumā reģistrēti seši saslimšanas gadījumi ar difteriju, savukārt iepriekšējos divos gados - 2009. un 2010.gadā - ar difteriju saslima astoņi cilvēki. LIC dati liecina, ka Latvijā pēc 1995.gada un 2001.gada difterijas uzliesmojuma saslimstība ar difteriju ir samazinājusies.

Visbiežāk saslimušie cilvēki nav vakcinējušies un nav sekojuši līdzi savam vakcinācijas kalendāram, norāda LIC direktora vietniece Velga Ķūse. Ārste skaidro, ka pieaugušajiem, kuri pret difteriju nav potēti, vai pēc pēdējās potes saņemšanas ir pagājuši vairāki gadi, būtu vēlams saņemt potēšanās kursu - trīs potes. Pēc pirmās potes jāpaiet pusotram mēnesim, tad jāsaņem otrā pote. Trešā pote jāsaņem pēc sešiem mēnešiem. Bērniem parasti vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12-15 mēnešu vecumā, bet pēc tam septiņu un 14 gadu vecumā. Imunitāte nesaglabājas visu mūžu, tāpēc revakcināciju ieteicams veikt ik pēc pieciem līdz desmit gadiem.

Ikviens cilvēks vakcināciju pret difteriju var saņemt bez maksas pie sava ģimenes ārsta vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā, kā arī LIC vakcinācijas kabinetā.

Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus, ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai difterijas izraisītāja nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, deju zālē, kinoteātrī, dažādos daudz cilvēku apmeklētos pasākumos, citās sabiedriskās vietās, uzsver LIC speciālisti. Visbiežāk ar difterijas baktēriju tiek inficēti elpceļi, retāk - dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda.

Difterija ir ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība. Slimības pazīmes ir vispārējs nespēks, svīšana, nogurums, temperatūras paaugstināšanās, kakla sāpes, rīkles apsārtums, tūska, rīšanas grūtības, klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana, kā arī iespējamas galvassāpes un apetītes zudums, aplikumi uz mandelēm, kurus grūti noņemt, un tūska.

Vienlaikus ar minētajām saslimšanas pazīmēm difterijas toksīni izplatās visā organismā. Tie iedarbojas uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu, skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju. Ja cilvēks savlaicīgi negriežas pēc medicīniskās palīdzības vai ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.

Slimības inkubācijas periods ir no divām līdz piecām dienām, bet dažos gadījumos var būt pat līdz desmit dienām. Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir tās baktērijas nēsātājs.

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā pēc vairāku gadu mierīga perioda sākās difterijas epidēmija - kopš 1993.gada reģistrēti pavisam 1492 saslimušie un 110 miruši ar šo infekciju. Epidēmijas sākumā ar difteriju slimoja vidēji 133 cilvēki gadā, sasniedzot pat 369 gadījumus gadā. Saslimušie lielākoties nebija vakcinēti pret difteriju.

Kopumā pagājušajā gadā tika reģistrēti mazāk saslimšanas gadījumu arī ar citām infekcijas slimībām, kas novēršamas ar vakcināciju. Piemēram, turpināja samazināties saslimstība ar vējbakām. Bērnu vakcinācija pret šo infekciju tika uzsākta 2008.gadā, un salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem pēdējos piecos gados 2011.gadā novērots vējbaku gadījuma skaita samazinājums par 42%.