Kā ziemā klājas Rīgas bezpajumtniekiem? Zagšana, atpūta un darbs
Rīgas bezpajumtnieku nodarbe ziemas laikā ir stipri vienveidīga – Centrālajā dzelzceļa stacijā viņi zog, Centrāltirgū – cenšas piepelnīties par krāvēju, bet uz autoostu dodas atpūsties.
Ziemas laikā Latvijas galvaspilsētas bezpajumtnieku ikdiena ir rutīnas piesātināta. Ja gada siltajā laikā viņi var meklēt piepelnīšanos celtniecībā vai lauku darbos, rudenī doties uz mežu sēņot un ogot, kā arī nakšņošanas iespējas atrast ārpus nakts patversmes sienām, tad ziemā nekas no tā nav iespējams. Aukstais laiks un ziema nosaka savu dienas kārtību, un viņi nekur tālu no nakts patversmēm neaizklīst. Patversmēs viņi pavada nakti, bet dienas laikā dzīvojas pa Rīgas centru.
Naktsmītne jāatstāj rīta agrumā, atpakaļ drīkst nākt tikai pēc pieciem pēcpusdienā. Tāpēc izveidojies savdabīgs klejošanas trijstūris – Centrālā dzelzceļa stacija, autoosta un Centrāltirgus – ap kuru siltuma meklējumos klaiņo desmitiem bezpajumtnieku, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Centrālajā dzelzceļa stacijā, pēc bezpajumtnieka, valmierieša Augusta „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teiktā, glābiņu meklē tikai bezpajumtnieku padibenes. Tā kā iekštelpās krēslu ir maz, saulesbrāļi tur vai nu sēž tualetēs, vai zog. „Daudzi, kas naktis aizvada patversmēs, ziemas laikā uz Centrālo staciju nāk zagt, uz Centrāltirgu – ko nopelnīt krāvēja darbos, bet autoostā atpūšas”, stāsta Augusts.
Daudzi pajumti meklē pat maksas tualetē. Centrālās dzelzceļa stacijas vīriešu tualetes apkopēja Natālija teic, ka, samaksājot vien 15 santīmu, tualetē var ieslēgties un gulēt. Alkohola smaku jūt pārējie apmeklētāji un sūdzas, taču ar bezpajumtniekiem cīnīties esot gandrīz neiespējami. Natālija šādos gadījumos zvana apsardzei. Taču tā aizliegt tualetē sēdēt nevar, jo citiem neērtības radījušo drīkst izdzīt tikai tad, ja tas ir alkohola reibumā vai traucē sabiedrisko mieru. To atzīst arī Rīgas Starptautiskās autoostas valdes loceklis Jānis Briedītis: „Ja cilvēks nav alkohola reibumā vai spēj to labi noslēpt, tad viņam sēdēt, pusdienot vai gulēt autoostā ir tādas pašas tiesības kā citiem.”
Līdz pat 10% no visiem, kas Rīgas Starptautiskajā autoostā pusdienlaikā aizņēmuši uzgaidāmās telpas krēslus, nekur braukt netaisās. Par apgrūtinājumu apsardzei un nepatīkamu pārsteigumu tūristiem, autoosta pārtapusi par bezpajumtnieku pulcēšanās vietu.
„Viņu nodarbes dienas laikā, protams, rada neērtības pārējiem iedzīvotājiem. Taču ļaut uzturēties patversmē visu diennakti nozīmētu pilnīgu parazitēšanu uz sabiedrības rēķina,” skaidro Zilā krusta prezidents Kārlis Dreimanis, kura vadītajā patversmē februārī bija aizņemtas vidēji 145 no 250 vietām. Arī Latvijas Sarkanā Krusta patversme – vienīgā vietā Rīgā, kur policija nogādā iereibušos dzērumu izgulēt, – februārī ik dienu uzņēma vidēji 42 cilvēkus, bet vasarā skaits ir daudz mazāks – ap 15 cilvēkiem.
