Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltīta izstāde muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs"
Janis Rozentāls “Sieviete magonēs” (papīrs, kartons, tempera; 33,5 x 20 cm).
Runā Rīga

Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltīta izstāde muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs"

Jauns.lv

No 2016. gada 15. septembra līdz 27. novembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aicinām uz izstādi “Janis Rozentāls. Grafika”. Tajā apskatāma viena no latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem Jaņa Rozentāla grafikas darbu kolekcija no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltīta izstāde ...

2016. gadā ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēts latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gads. Ēkā, kur atrodas muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” – Alberta ielā 12, nama piektajā stāvā kādreiz bija Jaņa Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, un viņš bijis draudzīgās attiecībās ar nama arhitekta Konstantīna Pēkšēna ģimeni. Tādējādi mākslinieka darbi vēsturiskajā interjerā, Pēkšēna kunga dzīvoklī – muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” ekspozīcijā, apmeklētajam šķitīs novietoti pavisam nesen.

Janis Rozentāls ir viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram − mākslinieki, kas 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas mākslas centru līmenim. Janis Rozentāls pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūras dzīvē un mākslā. 20. gadsimta sākumā viņš izvirzījās starp aktīvākajiem mākslinieciskās vides veidotājiem Rīgā. Rozentāls jaunākos estētisko principus dedzīgi īstenoja glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā. Viņš bija arī aktīvs latviešu mākslas teorijas pārstāvis, kura pārdomas tika publicētas žurnālos “Vērotājs” un “Zalktis”. Portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām un simboliskām kompozīcijām, neizpaliek arī mitoloģiski un reliģiski sižeti. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas. Tās  atkārtojas ne tikai glezniecībā, bet īpaši labi tas saskatāms grafikas mākslā. Te minamas neskaitāmas variācijas tēmai “Māte ar bērnu”. Mākslinieka radošais mantojums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanonā.