Politika

"Vēsturiskā atmiņa" pārceļ Latvijā asi kritizētās izstādes prezentāciju

Jauns.lv

Fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadība pārcēlusi Latvijā asi kritizētās izstādes "Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis" marta beigās iecerēto prezentāciju Latvijā "nepieredzētā Latvijas varas iestāžu spiediena" rezultātā, liecina fonda mājaslapā publicētā informācija.

"Vēsturiskā atmiņa" pārceļ Latvijā asi kritizētās ...

Fonds bija cerējis prezentēt izstādi Maskavas namā Rīgā, neskatoties uz Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmumu pasludināt par "persona non grata" fonda direktoru Aleksandru Djukovu un fonda pētniecības programmu vadītāju Vladimiru Simindeju. "Pēc šīs informācijas izplatīšanas oficiālās Latvijas varasiestādes pārgāja uz tiešu spiedienu un iebiedēšanu pret fonda partneriem izstādes organizēšanai," apgalvo fonda pārstāvji.

Uz ĀM izsaukts Maskavas nama direktors Jurijs Silovs, kuram izvirzīts ultimāts atcelt izstādes prezentāciju, pretējā gadījumā Maskavas namam tikšot sagādātas "nopietnas nepatikšanas". Fonda rīcībā arī ir informācija, ka Latvijas varasiestādes draudējušas izstādes prezentācijas gadījumā izdarīt "administratīvu spiedienu" uz virkni krievvalodīgo Latvijas nevalstisko organizāciju, tostarp tādām, kuras nodarbojas ar vēsturisku un kultūras jautājumu pētniecību.

Fonds secina, ka Latvijas paziņojums par nepieciešamību objektīvi pētīt Latvijas un Krievijas vēsturi ir "ne vairāk kā ciniski meli".

Lai arī fonds paziņo, ka patlaban pārceļ izstādes prezentāciju Latvijā, tomēr ideju līdz galam neatmet, solot izstādi Latvijā prezentēt "saprātīgos termiņos".

LETA jau ziņoja, ka iepriekš fonds bija plānojis izstādi Maskavas namā Rīgā prezentēt marta beigās.

Izstāde tika atklāta februārī Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā. Krievijas televīzijas kanāla "TV Centrs" raidījums "Notikumu centrā ar Annu Prohorovu" vēstīja, ka nesen klajā nākuši dokumenti, kas liecina, ka vācu okupācijas laikā Latvijā notikušas "īstas medības uz krievu un baltkrievu bērniem", kuras veikuši ne vien fašisti, bet arī latvieši. "Ļoti bieži šajās operācijās nevis piedalījās vācieši, bet tās bija latviešu kolaboracionistu operācijas," raidījumam teica Djukovs.

Savukārt ĀM, asi nosodot izstādi, norādīja, ka tā ir kā ļaunprātīga vēstures falsifikācija. "Tā kalpo to spēku interesēm, kuru mērķis ir traucēt Latvijas un Krievijas attiecību normalizācijai," bija teikts ĀM paziņojumā masu medijiem.

"Tiem, kuri patiesi interesējas par šīs traģiskās vēstures notikumiem, ir skaidrs, ka nedz minētai izstādei, nedz Djukova darbībai nav sakara ar vēstures zinātni," uzsvēra ĀM.

LETA