Tiesā sūdzas par Vācijā dzimuša bērna vārda Mark latviskošanu uz vārdu Marks
Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu, kurā lūgts vērtēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, ar kuru noraidīts Vācijā dzimuša bērna vecāku lūgums nemainīt bērnam Vācijas civilstāvokļa aktos reģistrēto bērna vārdu - Hugo Mark Balmaks, jo bērna vārds latviskots, pievienojot vārdam Mark galotni "s".
Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Inese Deme, tiesa marta vidū pieņēmusi bērna vecāku - Latvijas pilsoņa Induļa Balmaka un Vācijas pilsones Evas Hofmanes - pieteikumu, kurā lūgts uzlikt par pienākumu izdot labvēlīgāku administratīvo aktu un arī Latvijas iedzīvotāju reģistrā viņu bērnu reģistrēt ar vārdu Mark.
PMLP dots laiks līdz aprīļa vidum paskaidrojumu sniegšanai. Pēc to saņemšanas tiesa lems par tālāku šīs lietas virzību.
Kā informēja pieteikuma autori, viņu bērns piedzimšanas brīdī tika atzīts par Vācijas pilsoni ar tiesībām tikt atzītam arī par Latvijas pilsoni, jo viņa māte ir Vācijas pilsone, bet tēvs - Latvijas pilsonis. Nosakot bērnam Latvijā vārdu, kas atšķiras no bērna dzimšanas brīdī Vācijā noteiktā vārda, PMLP ir pārkāpusi Latvijai saistošās Eiropas tiesību normas.
Faktiski identiskā lietā Eiropas Savienības (ES) tiesa jau 2008.gadā nosprieda, ka, ņemot vērā ES pilsoņu brīvas kustības tiesības visā ES teritorijā, ja ES pilsonis ir piedzimis vienā dalībvalstī un viņa vārds šīs dalībvalsts civilstāvokļu aktos, tostarp dzimšanas apliecībā, tiek noteikts un reģistrēts saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, tad šādi šīs personas vārds ir jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs, tostarp šis personas pilsonības valstī.
Iepriekš PMLP šo bērna vecāku argumentu bija noraidījusi.
Pieteikumā tiesai vecāki īpaši uzsver, ka ar šo pieteikumu viņi neapstrīd un negrasās mainīt latviešu valodas gramatikas likumus, bet gan novērst nepilnības Latvijas normatīvajos aktos un to neatbilstību Eiropas tiesībām, proti, šobrīd pastāvošā kārtība paredz, ka personām ar ārzemju izcelsmes vārdu vai uzvārdu šie personvārdi tiek latviskoti un attiecīgi latviskotā formā reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, norādīti pasē un citos dokumentos.
Vienlaikus šo ārzemju cilmes personvārdu oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā tiek norādīta pases trešajā lappusē - pases fotogrāfijas lappusei pretējā lappusē.
Pēc bērna vecāku domām, visas problēmas tiktu novērstas, ja personvārdu abas formas tiktu norādītas pasē apmainītas vietām, proti, normatīvajos aktos tiktu paredzēts, ka personas vārda oriģinālforma latīņu alfabētiskajā transliterācijā tiktu norādīta pasē līdzās personas fotogrāfijai, bet vārda latviskotā versija - pases trešajā lappusē.
Tādā gadījumā personām ar dubultpilsonību nekad nerastos problēmas pierādīt savu identitāti savā otrajā dzimtenē, piemēram, skolu diplomos, elektroniskajās aviobiļetēs un citviet, savukārt Latvijā gan oficiālos dokumentos, piemēram, iesniegumos, gan sarunvalodā, gan arī literāros darbos varētu brīvi lietot personas vārdu latviskotajā versijā un locīt visos septiņos locījumos atbilstoši gramatikas likumiem.
Lai arī tiesas Latvijā jau iepriekš ir vētījušas personvārdu latviskošanas atbilstību Satversmei un cilvēktiesību normām un to ir vērtējusi arī Satversmes tiesa, taču tas ir bijis vēl pirms Latvija bija kļuvusi par ES dalībvalsti un līdz ar to nav vērtēta personvārdu latviskošanas atbilstība ES tiesībām.
2010.gada novembrī Augstākās tiesas Senāts atrisināja strīdu par to, vai vecākiem ir tiesības lūgt savu bērnu reģistrēt kā Otto, nevis Oto. Senāts atzina, ka vecākiem šādas tiesības pastāv, un atstāja spēkā spriedumu, kas par atteikumu reģistrēt bērnu ar šādu vārdu no Rīgas domes Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas dzimtsarakstu nodaļas piedzīta 500 latu atlīdzība un uzdots tai reģistrēt bērnu ar vārdu Otto.
