Neviens neplāno pārrakt Lielos kapus un "nekādi kauli pa gaisu neies," sola domē

"Projekts vēl nav tehniski pabeigts, bet kaut kādai panikai nav nekāda iemesla. Runa ir par to, ka tramvajs ies jau pa esošu ielu - nekādi kapi, nekādi kauli pa gaisu neies. Tramvajs ies jau pa esošo ielu sarkanajās līnijās," skaidroja Vidauskis.

Viņš norādīja, ka tikai tad, kad būs līdz galam izstrādāts tehniskais projekts, būs skaidrs, kāda būs ielas pārbūve. Tomēr neviens neplāno pārrakt kapus - tiek plānots tramvaju novirzīt pa jau esošo ielu, pa kuru arī tagad pārvietojas transportlīdzekļi.

Vidauskis arī uzsvēra, ka projekts tiek saskaņots ar visām valsts un pašvaldības iestādēm un nekāds kaitējums apkārtesošajām struktūrām, tostarp kapiem, netiks nodarīts.

"Iela savulaik padomju laikos tika izbūvēta, un tur šobrīd ir diezgan intensīva satiksme. Šobrīd ielu ir plānots vienkārši papildināt, ka pa to brauks tramvajs. Satraukumam nav galīgi nekāda pamata. Tad, kad būs skaidrs galējais projekta variants, tas tiks publiskots, un visi varēs izteikt viedokļus," piebilda Vidauskis.

Savukārt pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis informēja, ka projekta pieteikums tiks iesniegts 17.oktobrī. Pēc tam paies kāds laiks, kamēr Kohēzijas fonds (KF) pieņems lēmumu par to, vai projektam piešķirt naudu. Savukārt detalizēts un tehnisks plānojums tiks veidots tikai pēc tam, kad projektu apstiprinās, līdz ar to daudz kas var mainīties.

"Vienmēr pastāv iespēja, ka kaut kas var mainīties. Nevienu varbūtību nevar izslēgt," norādīja Zaķis. Viņš gan mierināja, ka, izstrādājot tehnisko projektu, tas ir jāsaskaņo ar visām institūcijām, un, veidojot tramvaja līniju, tā būs pa to pašu Senču ielu, un ārpus ielas robežām nekas netiks pārtaisīts.

Zaķis arī pastāstīja, ka šis projekts ir izvēlēts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Skanstes ielas rajons turpina strauji attīstīties un šobrīd ir bez sabiedriskā transporta infrastruktūras. Otrkārt, izveidojot šādu savienojumu, Rīgā veidosies apļveida kustība, kas ir būtiski, lai nodrošinātu un atvieglotu satiksmi.

Jau ziņots, ka tramvaju infrastruktūras attīstībai no KF būs pieejami 96 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā ir izsludinājusi projektu iesniegumu atlasi KF finansējuma saņemšanai, kas paredzēts tramvaju infrastruktūras attīstīšanai Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, lai veicinātu videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskā transportā.

KF finansējums - kopumā 96 miljoni eiro - paredzēts tramvaju maršrutu tīklu attīstībai, tostarp tramvaju līniju infrastruktūras pārbūvei, iekļaujot atjaunošanu un pagarināšanu, kā arī jaunu tramvaju līniju infrastruktūras būvniecībai un ritošā sastāva iegādei.

Apjomīgākais finansējums paredzēts Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstībai - līdz 70 miljoniem eiro -, savukārt projektu realizācijai Daugavpilī un Liepājā no KF plānots investēt līdz 13 miljoniem katrā pilsētā.