Krāslavā grib veidot kandžas muzeju, Aizputē jau māca, kā to tecināt

Krāslavas pils stallī vēlas izveidot šmakovkas muzeju

Ja Latvijā alu uzskata par nacionālo dzērienu, tad par garantētu jautrību nesoša dzēriena titula ieguvēju droši pretendē Latgales šmakovka, vēsta Latvijas Radio. Šmakovka jeb Latgales kandža ir kļuvusi par vienu no Latgales kulinārā mantojuma piedāvājumu un atraktīvu veidu tūristu piesaistei.

Pazīstamais Latgales podnieks Valdis Pauliņš kopā ar sievu Olgu prāto, ka Krāslavas pils vecajā zirgu stallī varētu iekārtot šmakovkas muzeju. Par to, ka šāds kandžas jeb šmakovkas muzejs nepieciešams, pat šaubu neesot, saka Pauliņš, jo tā jau ir sava veida šī novada kolorīta sastāvdaļa.

Par to, ka doma par Latgales šmakovkas muzeju ir visai reāla neslēpj arī Krāslavas domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe. Viņa atzīst, ka senie zirgu staļļi Krāslavas pils kompleksā varētu kļūt pat mājvietu šādam muzejam. Ja būs muzejs, būs nepieciešamas arī Latgales šmakovkas receptes, kuras nākšoties vākt no šī dzēriena pazinējiem un darinātājiem, saka Dzalbe.

Ja šmakovkas muzejs taps, tas Krāslavai būs tikai ieguvums, atzīst tūrisma speciālisti, jo ceļotājos un tūristos šis dzēriens radītu lielu interesei, ne velti tūrisma gadatirgos it visur Latgales šmakovka bijusi lielā cieņā un kur nu vēl, ja iespēja pašiem pavērot kā un no kā top šis kolorītais novada dzēriens, tiesa kad varētu tapt šāds šmakovkas muzejs neviens no šīs idejas iniciatoriem vēl neatklāj, vēsta Latvijas Radio.

Kasjauns.lv rakstīja, ka Latgalē jau ir viens šmakovkas muzejs – Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ko savās mājās ierīkojis 11. Saeimas deputāts, dziedošo ģimeņu šova dalībnieks un pārliecināts latgalietis Gunārs Igaunis (Zatlera Reformu partija). Pēc kļūšanas par Saeimas deputātu viņš gan sava muzeja pārvaldīšanu nodevis sievai.

Gaigalavas pagastā atrodamais muzejs ir dzejiski aprakstīts tūrisma portālos: „Šmakouka, šmakouceņa, dzimtenīte, samagonka, kandža, pašbrūvētā... Kā tik mēs neesam dzirdējuši saucam šo neskaitāmiem aizliegumiem un piedzīvojumiem apvīto dzērienu. Laiki mainās un viss pamazām kļūst par vēsturi, bet ir iespēja apskatīt kādus vēl dzīvus saglabājušos šmakoukas tecināšanas aparātus un dzirdēt stāstu par tās gatavošanas procesu.” Pārsvarā šis kandžas muzejs ir apskatāms tikai tūrisma sezonas laikā.

Aizputē piedāvā apmācīt brandava tecināšanā

Kandžas lielo kultūrvēsturisko vērtību apjautuši arī Latvijas otrā pusē – Kurzemē. Aizputes novada pašvaldības mājas lapā lasāms, ka vietējais darbnīcu un rezidenču centrs „Serde” interesentu grupām piedāvā sarīkot meistardarbnīcu „Nemateriālās kultūras fenomens - kandžas tecināšana”.

Tā ir mākslinieciska interpretācija par mājas brandava gatavošanu, kas balstīta uz vairāku gadu garumā veiktiem pētījumiem, ar kuriem var iepazīties arī „Serdes” izdotajā grāmatiņā „Brandava gatavošanas tradīcijas Viduskurzemē”.

„Serde” aicina nemoralizēt par kandžas dzīšanu, kā sociālu ļaunumu, bet paskatīties uz šo labi zināmo tradīciju no atšķirīga skatu punkta - kā cilvēki spēj ierobežotu resursu apstākļos ar radošā prāta palīdzību realizēt savas vajadzības. Tiek piedāvātas arī praktiskas nodarbības pilna procesa apgūšanai un izprašanai.