Entomologs: dedzinot kūlu, iet bojā kukaiņi, kuri iznīcina kaitēkļus
Kūlas dedzināšana izjauc līdzsvaru dabā, un iet bojā kukaiņi, kuri iznīcina dažādus kaitēkļus, pastāstīja Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis.
"Kukaiņi jau lien ārā, un, ja tajā vietā tiek dedzināta kūla, tie iet bojā. Piemēram, skrejvaboles, kas iznīcina kukaiņus augēdājus, līdz ar to līdzsvars dabā tiek izjaukts," paskaidroja Dreimanis.
Tomēr, lai arī, dedzinot kūlu, iet bojā kukaiņu sugas, tās ar laiku atjaunojas, pārvietojoties no citām pļavām, taču tas nenotiek ātri, atzina eksperts.
Spriežot par to, vai kūlas dedzināšana iznīcina ērces, Dreimanis norādīja, ka daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels. "Tas skaits ir nenozīmīgs, zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas. Protams, daļa no tām iet bojā, taču tas nebūtu tas veids, kā apkarot ērces," klāstīja Dreimanis.
Visvairāk kūlas dedzināšana ietekmē tos kukaiņus, kuri jau ir pamodušies, savukārt tie, kuri ziemo zemē vai kādās koku saknēs un pēc pārziemošanas sāk rosīties vēlāk, cieš mazāk vai arī nemaz.
Jau vēstīts, ka pēdējā diennaktī ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumus uz 145 kūlas degšanas vietām, kas šogad ir lielākais izsaukumu skaits, kas saņemts vienas diennakts laikā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norādīja, ka vairāk gadījumu konstatēts Latgalē, Zemgalē un Rīgas apkārtnē, lai gan arī citos reģionos kūla tiek dedzināta diezgan daudz.
Viena no lielākajām kūlas degšanas platībām bija Krāslavā, kur liesmas izplatījās 40 hektāru lielā teritorijā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas.
Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt tiek dedzinātas arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Dedzināšanas dēļ virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietā. Tā dēļ izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
