Ugunsdzēsējs Raimonds uzvar tiesā un valsts budžetā iecērt miljonu robu

Pēc 20 gadu ilga ugunsdzēsēja darba Raimonds Kučinskis 2012. gadā sāka nopietni tiesāties ar VUGD par netaisnību, ko bija piedzīvojis ilgajos darba gados – ne viņam, ne viņa kolēģiem netika apmaksātas virsstundas, kuras viņam obligāti bija jāpavada ugunsdzēsēju depo, bet skaitījās kā „atpūta” vai „pusdienu pārtraukums”. Jau pirms tam ugunsdzēsējs bija protestējis par netaisnīgo darba apmaksu, bet pēc aiziešanas pensijā viņam bija vairāk laika nodarboties ar tiesu darbiem. Raimonds savulaik ieguvis jurista izglītību un tas viņam arī lielā mērā palīdzēja uzvarēt Augstākajā tiesā. Cīņu ar vareno valsts aparātu viņš uzvarēja praktiski vienatnē, jo viņu neatbalstīja ne ugunsdzēsēju arodbiedrība, ne arī viņš algoja advokātu armiju, ne arī saņēma kolēģu atbalstu.

Rezultāts Raimonda cīņai ir tāds, ka tagad diennakti dežūrējošie visi ierindas ugunsdzēsēju (ne VUGD ierēdņi, kas sēž pie rakstāmgaldiem) alga pieaugs apmēram par desmit procentiem.

Par 24 stundu dežūru apmaksā tikai 22 stundas

Lietas būtība vienkārša. Ierindas ugunsdzēsējam ir astoņas dežūras mēnesī, kas ilgst visu diennakti – 24 stundas. Šī gadsimta laikā vairakkārt ir mainījusies apmaksas sistēma un dežūras laiks, bet nenozīmīgi.

Laikā, kad Raimonds bija VUGD dienestā, viņam dežūra ugunsdzēsēju depo ilga 24,5 stundas. Darbā bija jāierodas 15 minūtes pirms dežūras un to jāatstāj arī 15 minūtes pēc oficiālām darba laika beigām. Divas stundas skaitījās kā „laiks atpūtai un pusdienām”, bet šai laikā viņš nedrīkstēja pamest depo telpas un pēc būtības tas arī nebija nekāds „brīvais laiks”. Jebkurā laikā šo 24 stundu laikā ugunsdzēsējam bija jābūt gatavam traukties uz izsaukumu. Protams, ugunsgrēki Liepājā jau nenotiek nepārtraukti 24 stundas diennaktī, bet ugunsdzēsējam jābūt vienmēr gatavam doties palīgā, neatkarīgi no tā, vai glābējs tajā laikā ir iesnaudies vai malko kafiju.

Tomēr VUGD darba algu maksāja tikai par 22 stundu ilgu dežūru. Ugunsdzēsējam tas likās nepieņemami – viņam taču bija pienākums dzēst ugunsgrēkus un veikt glābšanas darbus arī „brīvajā laikā”.

Pirms kādiem gadiem desmit VUGD pēc saņemtajām ugunsdzēsēju sūdzībām par virsstundām sāka maksāt – ap 150 latu mēnesī, kas tolaik bija visnotaļ pieklājīga summa. Bet drīz vien ar dažādām atrunām un manipulācijām ar darba grafika stundām šo naudu atņēma.

„Tas bija prettiesiski. Biju beidzis juridiskās studijas un man tas šķita ļoti jocīgi. No sākuma, lai neizsauktu vadības dusmas iesniedzu sūdzību caur LAPU (Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība), bet saņēmu atbildi, ka viss ir tiesiski pareizi. Pusgadu līdz pensijai iesniedzu sūdzību gan VUGD un Iekšlietu ministrijai, gan arī tiesā. Arodbiedrība mani neatbalstīja, nezinu, vai tai bija bailes vai kā... Tā kā cīnījos vienatnē, kolēģi arī mani neatbalstīja.

Rezultātā tiesā uzvarēju un saņēmu kompensāciju par diviem gadiem, no 2010. līdz 2012. gadam – 1640 eiro. Cik noprotu, tad pie pašreizējām algām kompensācija būtu lielāka, jo es tolaik saņēmu tā dēvēto krīzes laika algu, kas tagad ir palielināta,” Kasjauns.lv teica Raimonds.

Raimonda tiesā iesniegtajā pretenzijā bija prasība pēc 6139 eiro lielas kompensācijas, par nesaņemto algu kopš 2007. gada, bet likums nosaka, ka kompensācija pienākas tikai par diviem pēdējiem gadiem.

Pensionēto ugunsdzēsēju diskriminācija

Kārtība, kad ugunsdzēsējiem maksāja tikai par 22, nevis 24 stundām, pastāvēja līdz 18. jūnijam, kad stājās spēkā tiesas lēmums, kas atzina, ka tas nav bijis taisnīgi. Tagad VUGD  ugunsdzēsējiem jāizmaksā kompensācijas par neapmaksāto darbu pēdējo divu gadu laikā un tas valsts budžetam izmaksās vairāk par 20 miljoniem eiro.  Tāpat arī jāpārskata, praktiski – jāpalielina, darba samaksa pašreiz strādājošiem ugunsdzēsējiem.

Kompensāciju tagad pieprasa arī Raimonda kolēģi, kuri pensionējušies pirms vairākiem gadiem, bet viņi saņēmuši atteikumu. VUGD formāli atrunājas – pretenzijas par darbu algu jāiesniedz ne vēlāk kā divu gadu laikā, tagad šis termiņš esot nokavēts.

„To es nesaprotu, kā var būt nokavēts!? Toreiz taču VUGD teica, ka viss ir kārtībā un samaksa aprēķināta pareizi, tad kāda jēga tad bija iesniegt pretenzijas. Iekšlietu ministrija ar viltu un maldiem panākusi, ka desmit gadu laikā ugunsdzēsējiem netika maksāta visa viņiem pienākusies alga. Tagad meklēju iespējas, kā viņiem palīdzēt. Te būtu darbs veselam lielam advokātu birojam,” teic Raimonds.

„Acīs sariešas asaras”

Savulaik VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, kad Raimonds izteica pretenzijas par mazo algu, ugunsdzēsēju apvainoja dažādos nedarbos. „Man esot bijuši disciplinārsodi, es neesot veicis darba pienākumus un mani jau sen esot vajadzējis izmest no darba. Tomēr tā bija nepatika pret manām aktivitātēm un vēršanos pret VUGD vadību. Es savu pienākumus veicu godprātīgi, pēc vislabākās sirdsapziņas,” saka Raimonds.

Arī tagad, pēc uzvaras tiesā, Raimondam ar VUGD vadību nav nekādu kontaktu, viņš pat nav saņēmis atvainošanos. Tā izpaužas kādreizējās priekšniecības nepatika pret savu „nepakļāvīgo” darbinieku.

Ugunsdzēsējs teic, ka darba pienākumus veicis godprātīgi un atceras: „Ugunsdzēsēja atmiņas ir skopas, kā karavīram. Spilgtākās atmiņas palikušas no traģiskākā manā dienestā ugunsgrēka, kad bojā gāja trīs mazi bērniņi. Tās atmiņas mani pavadīja visus ilgos dienesta gadus. Un neaizmirstamas, gaišas atmiņas, kad vilku ārā no sausas akas tur iekritušu puišeli. Viņš bija dzīvs un vesels, tikai ļoti pārbijies, un tik ļoti sniedza pretī savas rociņas, ka toreiz acīs sariesās asaras. Arī tagad, kad to atceros”.

Lavīnas efekts

Par Raimonda panākto uzvaru Augstākajā tiesā VUGD saka: „Spriedums, kas izraisījis lavīnas efektu”. Tā kā tiesas lēmums ir saistošs attiecībā uz visiem darbiniekiem, kas strādājuši pēc šāda modeļa, valdībai nu nāksies meklēt vairākus desmitus miljonu kompensācijām un dienesta tālākā darba nodrošināšanai.

Pēc arodbiedrības aplēsēm, kompensējamā summa gadā katram ugunsdzēsējam vidēji būs no 800 līdz 1500 eiro. Tiekot runāts par summām no deviņiem pat līdz 35 miljoniem. Valdība nule piešķīrusi 22 miljonus eiro, lai kompensētu aptuveni 5000 Iekšlietu ministrijas struktūru darbinieku - Valsts policijā, VUGD, robežssardzē un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo - neapmaksātās darba stundas.

Darba stundas līdz šim nav apmaksātas par laiku, ko darbinieki pavadījuši darbā, bet kas nav ieskaitīts kopējā darba apjomā, piemēram, pusdienu pārtraukumi, kuru laikā ugunsdzēsēji nav varējuši pamest savus dežūras posteņus, skaidrojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs sacīja, ka aktuāls jautājums ir arī turpmākā darbības organizācija - ja nekas netiks mainīts esošajā sistēmā, bet atalgojums darbiniekiem tiks izmaksāts pilnā apjomā, katru gadu valstij tas izmaksās papildu 11 miljonus eiro. Izdevīgāk esot veikt štatu palielināšanu, kas šādā gadījumā valstij izmaksātu aptuveni septiņus miljonus eiro, taču par risinājumiem vēl tikšot diskutēts.