KNAB cīnās ar Saeimu, lai netiktu apgrūtināta partiju finanšu kontrole

Kā šonedēļ preses konferencē pavēstīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Saeima, izskatot grozījumus LAPK 1.lasījumā, bija ņēmusi vērā KNAB ieteikumus, turpertim uz 2.lasījumu, biroja ieteikumi vispār nekur nefigurēja. Streļčenoks pauda bažas - ja likumprojekts tiks pieņemts, kā paredz 2.lasījuma redakcija, tiks būtiski apgrūtināts KNAB darbs partiju finansu kontrolē.

Lai mēģinātu situāciju vērst par labu, KNAB šonedēļ vērsies Saeimas Saeimas Juridiskajā komisijā.

Jau ziņots, ka minētos grozījumus LAPK Saeima 2.lasījumā pieņēma 29.martā, bet līdz 19.aprīlim varēja iesniegt savus priekšlikumus 3.lasījumam.

KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai LETA pastāstīja, ka birojs vērsies Saeimas komisijā, ierosinot LAPK 37.panta grozījumos noteikt atšķirīgu speciālu administratīvās atbildības noilgumu attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā, kā arī attiecībā uz politisko partiju finansēšanas ierobežojumu pārkāpumiem (tajā skaitā arī pārkāpumiem gada pārskatu aizpildīšanā un politisko partiju (organizāciju) un to apvienību finansēšanas ierobežojumu ievērošanā), un attiecībā uz pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.

KNAB ierosina paredzēt, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par partiju izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt sešu mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu un trīs mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Ņemot vērā to, ka birojs pārbauda politisko partiju un to apvienību gada pārskatus, kuri iesniegti par iepriekšējo pārskata gadu, KNAB konstatētie pārkāpumi partiju finansēšanā notikuši iepriekšējā pārskata gadā. Proti, gada pārskati par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim tiek iesniegti birojā līdz 2012.gada 31.martam, savukārt pārbaudes saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto birojam ir jāveic gada laikā no gada pārskata saņemšanas brīža, proti, līdz 2013.gada 31.martam. Piemēram, 2011.gada 1.janvārī izdarītie pārkāpumi var tikt atklāti laika periodā līdz 2013.gada 31.martam, kas nozīmē, ka starp pārkāpumu izdarīšanu un atklāšanu var būt divi gadi un trīs mēneši.

Līdz ar to, grozot LAPK 37.pantu un paredzot, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kā paredz Saeimā pieņēmtie grozījumi 2.lasījumā, birojs nevarēs sākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu un partiju finansēšanas ierobežojumu neievērošanu un ziņojumu par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas noteikumu neievērošanu, jo daļai minēto pārkāpumu, kuri ir izdarīti gada sākumā, par kuru tiek iesniegts gada pārskats, seši mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas būs pagājuši ilgi pirms birojs būs saņēmis gada pārskatu par attiecīgo period, skaidroja Vitenburgs.

Analoģiska situācija ir arī attiecībā uz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudēm.

Turklāt, minēto noilguma termiņu pagarinājumam būtiska nozīme ir arī valsts amatpersonu darbības kontrolē interešu konflikta novēršanas jomā. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz, ka KNAB likumā paredzētajos gadījumos ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB vērš uzmanību, ka administratīvo pārkāpumu lietas par valsts amatpersonu darbības atbilstību likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktajam un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajam ir sarežģītas un apjomīgas, aptverot ievērojamu laika periodu un lielu lietas materiālu apjomu, kuru izvērtēšanai nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, pierādījumu iegūšana un izvērtēšana.

LETA