Politika

Aizsardzības ministrija anulējusi licenci firmai, kas saistīta ar ieroču iegādi no Moldovas

Jauns.lv

Aizsardzības ministrija (AM) anulējusi licenci firmai "Latspeceksports", kas saistīta ar bruņojuma iegādi no Moldovas armijas, svētdien ziņoja TV3 raidījuma "Nekā personīga".

Aizsardzības ministrija anulējusi licenci firmai, ...

Firma ministrijas lēmumu apstrīdējusi tiesā.

AM lēmumu pieņēmusi pēc Moldovas parlamenta ieroču lietas izmeklēšanas komisijas ziņojuma publiskošanas, kurā secināts, ka galvenie ieroču darījuma organizētāji atrodas Latvijā. Parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota, lai izmeklētu Moldovas armijas bruņojuma pārdošanu Armēnijai ar Latvijas uzņēmuma starpniecību likumību.

TV3, atsaucoties uz ziņojumu, vēstīja, ka bruņojuma iegāde no Moldovas Aizsardzības ministrijas, kuru pērn rudenī veica Latvijas firma "Latspeceksports", visticamāk bija tikai pirmais solis daudz lielākam darījumam. Ja darījums būtu izdevies, sekotu sešu Moldovas armijas īpašumā esošu MIG iznīcinātāju pirkšana.

No Moldovas izmeklēšanas komisijas materiāliem var secināt, ka par ieroču darījumu, kura kopējā vērtība pārsniedz trīs miljonus ASV dolāru, bija informēta visa Moldovas militārā vadība, ieskaitot Aizsardzības ministru. Kopumā notika divi darījumi, bet to organizatori bija Latvijas firma "Latspeceksports" un, visticamāk, arī firmas "KS Avia" vadība.

Pirmais darījums notika 13.septembrī, kad Moldovas armijas lidostā Merkulešti no tobrīd Lībijas opozīcijas centra Bengazī bija ielidojusi armēņu aviokompānijas "AYK Avia" lidmašīna. Mērķis – nogādāt Armēnijā 50 tonnas smago armijas bruņojumu, kas sastāvēja no "Uragan" kaujas mašīnām, "Šturm" un "Konkurs" raķetēm.

Ieroču darījumos pats svarīgākais ir tā sauktais gala lietotāja sertifikāts un tas šajā darījumā bija uz Latvijas kompānijas "Latspeceksports" vārda. Līgumu ar Moldovas Aizsardzības ministriju slēdza ofšora firma "Mosston Engineering", kuras patiesā labuma guvējus Moldovas izmeklētājiem neizdevās noskaidrot.

Otrajā darījumā bija plānots uz Ukrainu vest raķetes, to kontroles un kalibrēšanas sistēmas. Tur bruņojumu plānoja atjaunot un pārdot tālāk dārgāk. Arī šo darījumu organizēja "Latspeceksports", taču tas tika apturēts pēc skandāla, ko radīja pirmais darījums.

Moldovas izmeklēšanas komisija norāda, ka uz abiem līgumiem pretī firmas "Latspeceksports" vārdam ir atšķirīgi paraksti. Vienā parakstījies firmas vadītājs Ivo Antons, otrā paraksta autors nav zināms.

Atzinumā norādīts, ka sarunās ar Moldovas Aizsardzības ministrijas cilvēkiem no Latvijas puses piedalījušies Konstantīns Soloduha un Mihails Feofemovs. Par šiem cilvēkiem ir maz informācijas. Zināms, ka viņiem ir labi sakari Krievijas specdienestos, bet Latvijā pieder avio kompānija "KS Avia", kas veic līgumreisus un attīsta Tukuma lidlauku.

"Nekā personīga" zināms, ka Latvijas Drošības policija par aizdomās turamo atzinusi tikai vienu no darījumā iesaistītajiem – Ivo Antonu.

Tikmēr Moldovas parlamenta ieroču izmeklēšanas komisijas pārstāvis Aleksandrs Petkovs uzskata, ka abi ieroču darījumi Latvijas pusei bijusi tikai iesildīšanās. Galvenais mērķis bijis iegādāties sešus Moldovas armijas iznīcinātājus MIG.

"Tā pati Latvijas firma – "Latspeceksports", nodarbojas ar MIG rezerves daļu tirdzniecību un iznīcinātāju pārdošanu. Par to jūs viegli varat pārliecināties ieejot viņu mājas lapā," norādīja Petkovs.

Ieplānotais darījums būtu bijis ļoti ienesīgs, jo MIG iznīcinātājiem ieroču tirgū ir augsta cena. Tie tika izmantoti arī nesenā Lībijas konflikta laikā.

Raidījums uzsvēra, ka Moldovas ieroču lieta parādījusi, ka pašreizējā ieroču tirdzniecības uzraudzības sistēma Latvijā ir nepilnīga. Šobrīd galveno licenci ieroču tirdzniecībai izsniedz AM. Tā "Latspeckesportam" bija, taču firmai nebija atļaujas starptautiskiem darījumiem, ko izsniedz Ārlietu ministrija.

"Latspeceksports" apgalvo, ka caur Latviju neko nav veduši. Moldovas ieroču darījumā viņi bijuši tikai starpnieki. Ieroči nopirkti un pārdoti Moldovas armijas noliktavās. Tālāk tos aizveduši armēņi. Tādēļ "Latspeceksports" uzskata, ka atļauja darījumam Ārlietu ministrijai viņiem nebija jāprasa.

BNS