Simtiem Latvijas jauniešu kļuvuši par zagtas naudas atmazgātājiem
Simtiem jauniešu ir kļuvuši par ārzemēs nozagtas naudas atmazgātājiem jeb mūļiem, kā šādus krāpniekus dēvē izmeklētāju žargonā. Viņi ļauj uz savas bankas kontu pārskaitīt svešu naudu, kuru pēc tam atdod īstajiem zagļiem.
Viņi izdarījuši krimināli sodāmus pārkāpumus, atļaujot uz saviem banku kontiem pārskaitīt salīdzinoši nelielas naudas summas. Apsūdzības vēl nevienam nav uzrādītas, bet izmeklētāji saka - tādas sekos, vēsta Latvijas Radio.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns stāsta, ko šo naudas atmazgāšanas shēmu var saukt par pērnā gada modes kliedzienu Latvijā. No 67 gadījumiem, ko dienests identificēja 2010. gadā, pagājušajā gadā policijai izmeklēšanai nosūtīto lietu skaits vairākkārt pieauga, sasniedzot 318 materiālus. Shēma izskatās vienkārša: hakeri, kas parasti sēž vienā valstī, noņem naudu no banku klientu kontiem un pārskaita to uz citu banku kontiem, kuru īpašnieki naudu izņem un atdod tālāk vajadzīgām personām.
Starptautiski izmeklētāju žargonā šādus cilvēkus sauc par mūļiem. Sākotnēji šim darbiņam Latvijā izvēlējās bezpajumtniekus un bijušos cietumniekus, kurus viegli varēja pierunāt apmaiņā pret dažiem desmitiem latu uz viņu vārda atvērt bankas kontu. Taču pēdējā laikā krāpnieki ķērušies pie nākamās pakāpes - pilngadīgu jauniešu vervēšanas. Jāteic, ka šie jaunieši bieži vien neapzinās, ka veic bargi sodāmu kriminālu darbību. Krimināllikums par šādu pārkāpumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sodu līdz 20 tūkstošiem latu. Atmazgājot lielu naudas summu vai darbojoties grupā, draud pat 12 gadi cietumā.
Parasti gan uz Latvijas banku kontiem pārskaitītās naudas apjomi nav lieli, vidēji divi, trīs trūkstoši latu vienā pārskaitījumā. Taču, sarēķinot Latvijā fiksēto darījumu kopskaitu, atmazgātās naudas summa pārsniedz miljonu.
Nevienā no lietām policija nav pabeigusi izmeklēšanu, bet aizdomās turēto personu skaits ir iespaidīgs - vairāk nekā 200. Lielākā daļa naudas saņēmēju ir vienkārši bandinieki un nespēj izmeklētājiem paskaidrot ne kas viņus savervējis, ne kas sūtījis naudu.
Potenciālie naudas atmazgātāji mēdz uzķerties uz darba sludinājumiem, kas sola vieglu peļņu pie datora - saņemt naudu un veikt tālāku pārsūtīšanu. Parasti noziedznieki caur vienu kontu veic vienu pārskaitījumu, retās reizēs tie var būt vairāki no dažādām valstīm. Ir reizes, kad savervētie paši naudu neizņem, bet bankas karti, paroles un kodus atdevuši noziedznieku rīcībā.
To, ka savervētie paši atrod jaunus shēmas dalībniekus, rāda arī policijas novērojumi par noziegumu izplatību. Vienu brīdi uzplaiksna naudas atmazgāšana Liepājā, pēc kāda brīža - Jēkabpilī. Policija secina, ka iesaistītie pārliecina draugus arī atvērt kontus. Ne vienmēr zagļiem izdodas pie naudas tikt. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests pērn izdeva aptuveni 100 rīkojumus par kontu iesaldēšanu, no kuriem vairāk nekā puse attiecās uz šo naudas atmazgāšanas shēmu.
Uz Latviju atplūdusī nauda visbiežāk izkrāpta Vācijā, Nīderlandē, pēdējā laikā arī Somijā un Kanādā, retāk Amerikas Savienotajās Valstīs un Itālijā.
