Islāma lielos svētkus - mājdzīvnieku upurēšanu - šodien svin arī Rīgā

Pasaulē Kurban bairam svētki nemusulmaņu vidē izraisa arī nepatiku, jo šo svētku galvenais rituāls ir mājdzīvnieku (aitu, kazu, govju) asiņaina upurēšana par godu Allāham. Latvijā gan šī tradīcija nav izplatīta, jo pie mums ir gan salīdzinoši neliela musulmaņu kopiena, gan arī viņi publiski izvairās veikt savus rituālus.

Rīgā Upurēšanas svētkus svinēs gan klusajā centrā, gan Pļavniekos

Pirms gada gan šo svētku svinēšana izraisīja lielas sabiedrības daļas neizpratni un sašutumu. Latvijas Islāma kultūras centrs tos, nebrīdinot policiju, sarīkoja Brīvības ielas 104. nama pagalmā. Musulmaņi tur gan lopus nekāva, bet bija sarīkojuši lūgšanu, jo kultūras centra šaurās telpas nevarēja satilpināt pāris simtu ticīgo. Šogad Islāma kultūras centrs Upurēšanas svētkus svinēs tālāk no centra ļaužu acīm – Pļavniekos, Ilūkstes ielā 17, pirmdien pusastoņos no rīta.

Savukārt musulmaņu kultūras un izglītības centrs „Miras” visus uz Kurban Bairan svētkiem 12. septembrī pulksten 9.00 aicina klusajā centrā – Elizabetes ielā 19, kur notiks gan lūgšana, gan svētku mielasts.

Neviens no pasākumu rīkotājiem neinformē, ka svētku laikā būtu paredzēta arī mājdzīvnieku upurēšana.

Kādus mājdzīvniekus musulmaņi drīkst upurēt?

Viena no Kurban Bairam svētku svinēšanas īpatnībām ir tāda, ka šajā dienā un nākamajās trijās dienās musulmaņi veic dzīvnieka (kurbāna) ziedošanu, un pēc tam gaļu izdala tuviniekiem, nabadzīgajiem, trūkumcietējiem, pat ja tie ir pavisam sveši cilvēki. Tāpat musulmaņi šajās svētku dienās apmeklē kapus un lasa Korānu. Šie lielie svētki simbolizē žēlsirdību un kopību, rūpes par tuvākajiem un līdzcietību par trūkumā esošajiem, uzsver musulmaņu kultūras un izglītības centra „Miras” vadītājs Ramils Kadirovs.

Reliģiskie priekšraksti nosaka, ka upurējamajam dzīvniekam – kurbānam jāatbilst vairākiem noteikumiem. Ir jāpievērš uzmanību tā vecumam un veselības stāvoklim. Aita vai auns nedrīkst būt jaunāki par vienu gadu, bet kaza, bullis vai govs vecāki par dieviem gadiem. Turklāt aita vai kaza var tikt upurētas no viena cilvēka, bet govs vai bullis – no septiņiem cilvēkiem. Vēlams, lai upurējamais dzīvnieks būtu nobarots, liels un glīts. Nedrīkst būt trūkumi, kas var slikti ietekmēt gaļas apjomu un kvalitāti. Kurbāns netiek pieņemts klibs vai slims, kā arī ja tam pilnībā vai daļēji ir nogrieza auss. Ja uz dzīvnieka ir spiedogs vai kādi citi nelieli trūkumi, kas neietekmē gaļas kvalitāti, tad tas der kurbānam. Kas attiecas uz dzīvnieka vilnas krāsu, ir teikts, ka labāk upurēt dzīvnieku ar baltu vilnu nekā ar melnu. Zināms, ka pravietis Muhameds ar savu roku veica Kurbānu un upurēja divus lielus aunus.

Dzīvnieku upurēšanas rituālus Kurban bairam svētkos veic ap 1,5 miljardiem musulmaņu visā pasaulē.

Apsveikums lielajos svētkos

Musulmaņu kultūras un izglītības centrs „Miras” visus Latvijas musulmaņus sirsnīgi apsveicis lielajos svētkos un novēlējis „svētku dienas pavadīt ģimenes un tuvinieku lokā, nostiprinot mīlestību starp sirdīm Allāha dēļ”. „Lūdzam Radītāju dāvāt mums dievbijību, vairāk spēku un centību, ievērojot Viņa likumus, lai mēs vienmēr piedalītos veselīgas, plaukstošas sabiedrības attīstībā bez galējībām un ekstrēmisma,” teikts „Miras” apsveikumā.

 „Miras” vadītājs Kadirovs Kasjauns.lv pastāstīja par Kurban bairam svētkiem: „Šie svētki musulmaņiem ir pazemības laiks Dievam, pateicība Radītājam par doto labklājību, dvēseles prieka, brālības laiks ar ticības brāļiem un māsām.

Kurban Bairam svētkus atzīmē musulmaņu kalendāra divpadsmitā mēneša Zul - Hidždža desmitajā dienā (šogad 12. septembrī). Šajā dienā notiek dzīvnieku upurēšana.

Šajā laikā musulmaņi atceras par pravieša Ibrāhīma dievbijību un padevību, kurš bija gatavs izpildīt Radītāja pavēli – ziedot savu dēlu Ismaīlu. Taču tad, kad viņš gatavojās to izdarīt, viņam tika dots zināt, ka dēla vietā Radītājs pavēl ziedot aunu.

Šī bija liela pārbaude pravietim Ibrāhīmam, kuru tas paveica cienīgi un pacietīgi. Jo ir teikts, ka pravieši un vēstneši ir labākie no cilvēkiem, paši pacietīgākie un padevīgākie, viņi ir piemērs visiem, pirmkārt, Radītāja pavēļu izpildīšanā.

Šo svētku vēsture ir liela pamācoša mācībstunda mums un piemērs pacietības un pazemības izrādīšanai, kā arī tiešs pierādījums tam, kā par šo īpašību izrādīšanu ticīgais saņem Dieva žēlastību”.

Kurban bairam svētki Maskavā